Jautājumi un atbildes

Latvija ir reģionālā nolīguma Ženēva 2006 (GE06) dalībvalsts. Minētais nolīgums paredz septiņu visu valsti aptverošu tīklu (pārklājumu) izveidošanu Latvijā. Radiofrekvenču josla 470-790 MHz, tajā ietverot arī 694-790 MHz joslu, pašlaik tiek izmantota ciparu televīzijas apraidei, izmantojot DVB-T sistēmu un MPEG-4 signāla kompresiju. Ciparu televīzijas apraides attīstību Latvijā var raksturot kā intensīvu – televīzijas tīkli nodrošina sešus pārklājumus visā Latvijas teritorijā, bet valsts centrālajā daļā – septiņus pārklājumus. Kopējais izplatīto televīzijas programmu skaits ir lielāks par 50.
Tiesības lietot 470-790 MHz joslu televīzijas apraidei ir piešķirtas līdz 2021. gada 31. decembrim. Norādītajā laika posmā būtu jānosaka nepieciešamais spektra apjoms zemes televīzijas apraidei vajadzību nodrošināšanai laika periodā pēc 2021. gada, ņemot vērā iespējas, ko sniegs tehnoloģiskā attīstība nozarē.
Ir būtiski atzīmēt, ka pie pašreizējās televīzijas izplatīšanas tehnoloģijas Latvija nevarētu saglabāt esošo programmu izplatīšanas apjomu, ja no izmantojamā spektra tiktu izslēgta 694-790 MHz josla. Īpaši jāatzīmē, ka mazās valstīs vietās, kur saskaras 3–4 kaimiņvalstu robežas, piekļuve televīzijas spektram ir izteikti neekvivalenta salīdzinājumā ar piekļuvi, kas tajā pašā spektra apjomā pieejama lielas teritorijas valstīs.
Pārejai no apraides dienesta uz mobilo dienestu 700 MHz joslā būtu jānotiek koordinētā Eiropas līmenī, lai mazinātu pārrobežu iespējamo traucējumu varbūtību, mazinātu ar šo pāreju saistītos izdevumus gan apraides, gan mobilo sakaru sektoram, gan aparatūras ražotājiem, gan arī sabiedrībai kopumā. Šajā aspektā svarīgs ir arī Latvijas austrumu kaimiņvalstu lēmums par 700 MHz joslas perspektīvo izmantošanu.
Latvija neparedz 700 MHz joslu, kurā pēc WRC-15 stāsies spēkā tās sadalījums uz primāriem nosacījumiem arī mobilajam dienestam, tūlīt pēc WRC-15 lietot MFCN. Latvijā šo joslu turpinās izmantot ciparu televīzijai tik ilgi, kamēr tiks pieņemts lēmums par lietošanas maiņu. Esošo joslas izmantošanu nav paredzēts mainīt vismaz līdz 2022. gadam. Paredzams, ka 700 MHz joslas perspektīvā izmantošana Latvijā būs balstīta uz CEPT un ES dalībvalstu kopīgiem lēmumiem.

Gan televīzijas apraides, gan mobilo sakaru tīklu darbībai un attīstībai nepieciešamas radiofrekvences. Mobilajiem sakariem galvenokārt izmanto frekvences ap 1-2 GHz. Nepieciešamā spektra palielināšanās IMT sistēmām konkurē ar citu sistēmu un dienestu vajadzībām.
WRC-15 darba kārtības 1.1. punkta ietvaros ITU 2013. gadā aprēķināja: lai attīstītu IMT-2000 un IMT-Advanced sistēmas (proti, 3G un 4G mobilos sakarus), nākotnes platjoslu spektra vajadzības 2020. gadā būtu starp 1340 MHz un 1960 MHz komerciālo mobilo tīklu vajadzībām katram ITU reģionam, tostarp Eiropai. Mazākais skaitlis (1340 MHz) ir lielāks nekā prasības dažās valstīs. Turklāt ir dažas valstis, attiecībā uz kurām prasības ir augstākas par lielāko skaitli (1960 MHz). Abi šie skaitļi ietver spektru, kuru jau izmanto vai plāno izmantot pirms-IMT sistēmās, IMT-2000 un tās uzlabojumos [3]. Ir svarīgi nodrošināt šīs attīstības turpinājumu un mobilo platjoslas sakaru sistēmu piekļuvi pietiekamam radiofrekvenču spektra resursam.
Svarīgi norādīt, ka 470-790 MHz josla ir vienīgā josla televīzijas apraides nodrošināšanai UHF diapazonā pēc 800 MHz joslas izmantošanas maiņas mobilajam dienestam. 694-790 MHz joslas pārdale mobilajam dienestam radītu ievērojamu papildu ietekmi uz televīzijas apraidei pieejamo frekvenču resursu. Papildu samazinājums televīzijas apraidei atbilstu 96 MHz no pieejamiem 320 MHz, t.i., aptuveni 30% no 470-790 MHz joslas. 700 MHz joslas lietošanas maiņas gadījumā televīzijas apraidei būtu nepieciešama 470-694 MHz joslas frekvenču pārplānošana un frekvenču starpvalstu koordinācija [4]. Televīzijas apraides attīstībai un jaunu tehnoloģiju (piemēram, DVB-T2, HDTV, UHDTV, 3D) ieviešanai būtu arī jāparedz pietiekams radiofrekvenču spektra resurss.
Televīzijas apraidei pieejamās frekvenču joslas uz sekundāriem nosacījumiem tiek izmantotas arī televīzijas apraides palīgdienesta iekartām. Tās ir PMSE (programmu gatavošanas un īpašo pasākumu) ierīces, piemēram, radiomikrofoni, auss monitori un programmu radiolīnijas, kuras tiek lietotas analoga vai ciparu signāla pārraidei mazā attālumā. Ņemot vērā minētajām ierīcēm līdz šim tradicionāli izmantotā UHF diapazona augšējās daļas – 800 MHz joslas turpmāku nepieejamību un apskatāmo 700 MHz joslas izmantošanas maiņu, PMSE pieejamais frekvenču resurss samazinātos gandrīz divas reizes. PMSE lietotāju vērtējumā šāds samazinājums liegtu iespēju plaša mēroga pasākumu nodrošināšanu ar nepieciešamiem bezvadu apskaņošanas līdzekļiem. Izskatot 700 MHz joslas izmantošanu, ir jāņem vērā arī PMSE iekārtu darbībai nepieciešamais frekvenču resurss.

Ask question