Jūs atrodaties šeit

Aptauja par WRC-19

WRC-19

SATURS:

 

APTAUJA PAR WRC-19

Aptaujas mērķis ir apzināt Latvijas elektronisko sakaru nozares pārstāvju viedokļus par 2019. gada Pasaules radiosakaru konferences WRC-19 darba kārtības punktiem. Informācija izmantojama priekšlikumu sagatavošanai Latvijas viedoklim. VAS ES aicina sakaru nozares pārstāvjus izteikt viedokli par dotajiem jautājumiem. Aptaujas anketa ir pieejama šeit.

 

KOPSAVILKUMS

VAS “Elektroniskie sakari” (VAS ES) šajā dokumentā sniedz informāciju par gatavošanos Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) 2019. gada Pasaules radiosakaru konferencei (WRC-19) un par konferences darba kārtības punktiem. Pasaules radiosakaru konferences pieņem izmaiņas ITU Radionoteikumos (RR) - radiofrekvenču spektra plānošanas un izmantošanas pamatdokumentā.

Dokumenta mērķis ir VAS ES viedokļa un aptaujas izstrāde par WRC-19 darba kārtības punktiem, lai nodrošinātu Latvijas viedokļa sagatavošanu, kas saskaņots ar valsts institūcijām, nozari un citām ieinteresētajām pusēm. WRC-19 plānota 2019. gada 28. oktobrī – 22. novembrī Ēģiptē, Šarmelšeihā.

Dokuments sagatavots pamatojoties uz ITU, CEPT, EK un Latvijas tiesību aktiem, aktuālo stāvokli radiofrekvenču spektra izmantošanā Latvijā u.c. Dokumentu plānots aktualizēt līdz pat WRC-19. Arī Konferences gaitā ES un CEPT ietvaros iespējama Latvijas viedokļa precizēšana.

 

PASAULES RADIOSAKARU KONFERENCE (WRC-19)

Pasaules radiosakaru konferenci sasauc reizi trīs četros gados, un to organizē Starptautiskās Telesakaru savienības Radiosakaru sektors (ITU-R), kurās piedalās vairāk nekā 150 dalībvalstis. Šajās konferencēs ITU dalībvalstu sakaru administrācijas vienojas par būtiskiem lēmumiem, sekmējot pasaules radiosakaru nozares attīstību, radiofrekvenču spektra saskaņotu izmantošanu dažādiem radiosakaru dienestiem visā pasaulē. Konferencēs pieņemtie lēmumi veido jaunu redakciju ITU Radionoteikumiem, pamatdokumentam, kas nosaka radiofrekvenču spektra sadalījumu radiosakaru dienestiem un regulatīvos radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumus pasaules līmenī.

Konferencēs pieņemtie lēmumi nosaka saskaņotas frekvenču joslas dažādo radiosakaru dienestu radioiekārtu darbībai pasaules un reģionālā līmenī, atvieglojot radioiekārtu starpvalstu saskaņošanu, nodrošinot radioiekārtu darbību bez savstarpējiem traucējumiem.

Konferenci gatavo ITU Konferences sagatavošanas sanāksme CPM (Conference Preparatory Meeting), kura Konferencei iesniedz savu ziņojumu. CPM piedalās valstu delegācijas.

ITU līmenī WRC-19 darba kārtības punktus izskata WRC-19 sagatavošanas sanāksmes (CPM-19) izveidotās pētījumu grupas, kas ir atbildīgas par Konferences attiecīgo darba kārtības punktu konferences sagatavošanās sanāksmes ziņojumu izstrādi. CPM ziņojumi ir konferences galvenie dokumenti sakaru administrācijām, uz kuru pamata tās lems par konferences jautājumiem. Konferences sagatavošanās darbā ir iesaistītas arī Eiropas Komisijas (EK) darba grupas.

CEPT

Lai aizstāvētu savas intereses, valstis reģionāli apvienojas reģionālajās organizācijās, kas pārstāv reģiona saskaņoto pozīciju WRC.

Eiropas valstu reģionālā organizācija, kas nodarbojas ar radiofrekvenču spektra pārvaldības jautājumiem, ir Eiropas pasta un telesakaru konference (CEPT), kurai ir nozares dalībnieces statuss ITU. Pašlaik CEPT apvieno 48 Eiropas valstis, kurā Latviju pārstāv VAS ES. Pārstāvot CEPT dalībvalstu intereses, CEPT sagatavo Eiropas kopīgos priekšlikumus par katru WRC darba kārtības punktu, kurus iesniedz izskatīšanai Konferencē.

CEPT konferences sagatavošanās grupa (CPG) ir izveidojusi vairākas CPG PT darba grupas, kas izskata WRC-19 darba kārtības punktus, un veic attiecīgos tehniskos pētījumus. Kad jautājumu izpēte tuvosies noslēgumam, CPG PT darba grupām būs pienākums izstrādāt projekta dokumentu Eiropas kopīgiem priekšlikumiem (ECP) par minētajiem darba kārtības punktiem. Izstrādātie ECP vēl būs jāapstiprina CPG. Kad ECP tiks apstiprināti, CEPT dalībvalstīm būs pienākums norādīt vai tās parakstīs šos atsevišķos ECP.

LATVIJAI SVARĪGI

Konferencē izskatāmie jautājumi ir svarīgi Latvijas tautsaimniecībai, sevišķi izceļami ir konferences darba kārtības punkts (AI) 1.13 par papildu frekvenču joslu noteikšanu starptautiskajiem mobilajiem telesakariem (IMT) - 5G bezvadu platjoslas sistēmām nākamajiem 10 līdz 15 gadiem, Zemes staciju darbība kustībā tajās pašās GHz joslās, kur ir arī fiksētie sakari (AI 1.5), kā arī mazu īsa mūža satelītu sakari zemās orbītās (AI 1.7) u.c. jautājumi. Mobilie sakari ir mūsu dzīves ikdienas sastāvdaļa, un tos raksturo strauja attīstība - lieli datu pārraides ātrumi un jauni lietojumu veidi. Mobilajiem sakariem galvenokārt izmanto frekvences līdz 2 GHz, bet tuvākajā nākotnē mobilajiem sakariem plānots izmantot arī frekvences virs 24 GHz. Augstāku frekvenču izmantošana sola platākas spektra joslas, kas nozīmē arī lielākus datu pārraides ātrumus. Taču, paaugstinot frekvenci, pasliktinās radioviļņu izplatīšanās, tādēļ ir jāpalielina bāzes staciju blīvums un pieaug tīklu izbūves izmaksas. Frekvenču joslu noteikšana IMT dod signālu iekārtu ražotājiem un standartizācijas organizācijām par frekvenču joslām, kuras nākotnē izmantos mobilās sistēmas, lai laicīgi varētu uzsākt tehnisko standartu un iekārtu izstrādi.

Jaunu frekvenču joslu noteikšana IMT sistēmām ITU pirmajā reģionā WRC-19 nenozīmēs, ka šīs joslas uzreiz automātiski tiks izmantotas šīm vajadzībām Latvijā. Joslas varēs turpināt izmantot esošie radiosakaru dienesti. Lēmumus par identificēto joslu IMT izmantošanu Latvijā ietekmēs arī CEPT un Eiropas Savienības (ES) līmenī pieņemtie lēmumi.

 

VAS ES LOMA WRC-19

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu VAS ES pārvalda radiofrekvenču spektru, lai nodrošinātu to racionālu un efektīvu izmantošanu, plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu, sadarbojas ar citu valstu sakaru administrācijām un piedalās sakaru nozares starptautisko institūciju un organizāciju darbā, lai veicinātu radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu.

VAS ES piedalās Pasaules radiosakaru konferences (WRC) sagatavošanās darbā starptautiskās darba grupās (EK RSPG, CEPT, ITU), sagatavo priekšlikumus Latvijas viedoklim par katru konferences darba kārtības punktu, kuru tālāk piedāvā apstiprināšanai par elektronisko sakaru nozares politikas plānošanas un īstenošanas, radiofrekvenču plāna izstrādes un pilnveidošanas, aizsardzibas sistēmu un valsts drošību atbildīgajām ministrijām.

Latviju Pasaules radiosakaru konferencēs pārstāv Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Aizsardzības ministrija, VAS “Elektroniskie sakari” u.c. VAS ES ir uzsākusi gatavot priekšlikumus Latvijas viedoklim par 2019. gada Pasaules radiosakaru konferences WRC-19 darba kārtības punktiem.

Priekšlikumu sagatavošanai Latvijas viedoklim par konferences darba kārtības jautājumiem VAS ES konsultējas un ņem vērā valsts institūciju, nozares un citu ieinteresēto pušu viedokļus. Sagatavoto Latvijas viedokli VAS ES pārstāvēs sagatavošanās darbā līdz konferencei un pašā WRC-19.

Risinājumu meklējumos līdz WRC-19 un pašā konferencē neiztikt bez kompromisa, tāpēc līdz konferencei sagatavotais Latvijas viedoklis var tikt precizēts.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTI

Informācija par WRC-19 darba kārtības punktiem.

WRC-19 darba kārtības punkts (AI)

Darba kārtības punkta saīsinātais nosaukums

 

Radiosakaru dienests, pielietojums 

 

Darba kārtības punkta grupa (pirmā grupa -1, otrā grupa -2)
AI1.1 50-54 MHz frekvenču joslas sadalījums amatieru dienestam 1. reģionā Amatieru 1
AI 1.2 Zemes izpētes dienesta zemes staciju jaudas robežas 401-403 MHz un 399,9-400,5 MHz joslā Mobilais satelītu, meteoroloģiskais satelītu, Zemes izpētes satelītu 2
AI 1.3 Paaugstināt sekundāro sadalījumu meteoroloģiskajam satelītu dienestam uz primāro statusu 460-470 MHz joslā Mobilais satelītu, meteoroloģiskais satelītu, Zemes izpētes satelītu 2
AI 1.4 Apraides satelītu un fiksētā satelītu dienesta tīkli Apraides satelītu, fiksētais satelītu 2
AI 1.5 17,7‑19,7 GHz (izplatījums – Zeme) un 27,5‑29,5 GHz (Zeme-izplatījums) frekvenču joslu iespējamā lietošana kustībā esošām Zemes stacijām Satelītu, fiksētais 1
AI 1.6 Ne-GSO FSS satelītu sistēmas, kuras var darboties frekvenču joslās 37,5‑39,5 GHz (izplatījums - Zeme), 39,5-42,5 GHz (izplatījums – Zeme), 47,2-50,2 GHz (Zeme - izplatījums) un 50,4-51,4 GHz (Zeme - izplatījums) Satelītu 1
AI 1.7 Īsu misiju ne-GSO satelītu Izplatījuma darba dienesta vajadzības Satelītu 1
AI 1.8 Globālā kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēmu (GMDSS) modernizācija Jūras mobilais 2
AI 1.9.1 Globālā kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēmas (GMDSS) un kuģu automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) frekvenču joslā 156-162,05 MHz Jūras mobilais 2
AI 1.9.2 Jūras mobilais satelītu dienests frekvenču joslās 156,0125-157,4375 MHz un 160,6125-162,0375 MHz Jūras mobilais 2
AI 1.10 Globālās gaisa kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēmas (GADSS) Gaisa kuģniecības 2
AI 1.11 Globāli vai reģionāli harmonizētas frekvenču joslas dzelzceļa radiosakaru sistēmām starp vilcienu un sliežu ceļa iekārtām Mobilais. Dzelzceļa radiosakari 1
AI 1.12 Globāli vai reģionāli harmonizētas frekvenču joslas intelektisko transporta sistēmu (ITS) ieviešanai un attīstībai Mobilais. Transporta radiosakari 1
AI 1.13 Joslu identifikācija Starptautisko mobilo telesakaru (IMT) turpmākai attīstībai Mobilais. Publiskie mobilie sakari 1
AI 1.14 Liela augstuma platformas stacijas (HAPS) Fiksētais satelītu 2
AI 1.15 Sauszemes mobilā un fiksētā dienesta pielietojumi frekvenču joslā 275-450 GHz Sauszemes mobilais, fiksētais 2
AI 1.16 Bezvadu piekļuves sistēmas, ieskaitot bezvadu lokālos tīklus (WAS/RLAN) frekvenču joslās no 5150 MHz līdz 5925 MHz, tostarp papildu spektra sadalīšana mobilajam dienestam Mobilais. Koplietošanas frekvenču joslas Wi-Fi 1
AI 2 Radionoteikumos iekļauto atsauču uz ITU-R rekomendācijām izskatīšana Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi 2
AI 4 Iepriekšējo konferenču rezolūciju un rekomendāciju izskatīšana Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi 2
AI 7 Regulatīvās procedūras, kas attiecas uz satelītu tīkliem Satelītu, radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi 2
AI 8 Administrāciju pieprasījumi dzēst valstu zemsvītras piezīmes vai dzēst valsts nosaukumu no piezīmes, ja tās vairs nav nepieciešamas Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi 1
AI 9.1 ITU Radiosakaru biroja direktora ziņojuma izskatīšana un apstiprināšana par Radiosakaru sektora darbību kopš WRC-15 Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi 2
AI 9.1.1 IMT zemes komponentes un satelītu komponentes līdzāspastāvēšana un saderība frekvenču joslās 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz Satelītu, mobilais. Satelītu un publiskie mobilie sakari 1
AI 9.1.2 IMT un apraides satelītu dienesta BSS (skaņas) saderība frekvenču joslā 1452-1492 MHz Mobilais, apraides satelītu 2
AI 9.1.3 Jaunas ne-GSO satelītu orbītu sistēmas frekvenču joslās 3700-4200 MHz, 4500-4800 MHz, 5925-6425 MHz un 6725-7025 MHz Satelītu, mobilais 2
AI 9.1.4 Pētījumi traucējumu mazināšanai saistībā ar radiostacijām uz suborbitālajiem transportlīdzekļiem Satelītu, gaisa kuģniecības 2
AI 9.1.5 ITU-R rekomendāciju ITU-R M.1638-1 un ITU-R M.1849-1 atsauces ITU Radionoteikumos ietekmi Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi 2
AI 9.1.6 Elektroauto bezvadu uzlādes jautājumi Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi, elektrotransports 2
AI 9.1.7 Zemes staciju galiekārtu regulatīvie jautājumi Satelītu, radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi 2
AI 9.1.8 Radiotīklu un sistēmu tehniskie un ekspluatācijas aspekti, kā arī tiem nepieciešamais radiofrekvenču spektrs, lai atbalstītu šaurjoslas un platjoslas mašīnu tipa (M2M) sakaru infrastruktūras ieviešanu Mobilais. Mobilie sakari 1
AI 9.1.9 Frekvenču joslas 51,4-52,4 GHz sadalījums fiksētajam satelītu dienestam Fiksētais satelītu 2
AI 9.2 Izskatīt un aptirpināt ITU-R direktora ziņojumu par Radionoteikumu piemērošanu Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi 2
AI 9.3 Izskatīt un aptirpināt ITU-R direktora ziņojumu par darbībām Rezolūcijas Nr. 80 (Rev.WRC-07) sakarā Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi 2
AI 10 Rekomendācijas nākamo WRC darba kārtības punktiem Radiofrekvenču spektra pārvaldes jautājumi 2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PAPILDU INFORMĀCIJA

ITU par konferenci:

https://www.itu.int/en/ITU-R/conferences/wrc/2019/Pages/default.aspx

ITU sagatavošanās WRC-19 darba dokumenti:

https://www.itu.int/en/ITU-R/study-groups/rcpm/Pages/wrc-19-studies.aspx

Konferences sagatavošanās CEPT darba grupa:

https://cept.org/ecc/groups/ecc/cpg/client/introduction/

CEPT sagatavošanās WRC-19 darba dokumenti: https://cept.org/ecc/groups/ecc/cpg/page/cept-briefs-and-ecps-for-wrc-19/

WRC-19 darba kārtības punkti un saistošās Rezolūcijas:

https://www.itu.int/oth/R1402000001/

 

Konsultācijas var saņemt:

Guntis Ancāns - Eksperts publisko mobilo sakaru jautājumos

Tālr.: +371 67 333 034 (Lietvedība)
E-pasts: guntis.ancans@vases.lv

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.1 (1. grupas AI)

AI 1.1 to consider an allocation of the frequency band 50-54 MHz to the amateur service in Region 1, in accordance with Resolution 658 (WRC-15)
AI 1.1 Izskatīt 50-54 MHz frekvenču joslas sadalījumu amatieru dienestam 1. reģionā saskaņā ar Rezolūciju Nr. 658 (WRC-15)

 

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Šis WRC-19 darba kārtības punkts tika izstrādāts, pamatojoties uz CEPT un ASMG (Arab Spectrum Management Group - Arābu spektra pārvaldes grupa) administrāciju priekšlikumiem WRC-15 laikā. Saskaņā ar ITU Radionoteikumiem (RR) 50-54 MHz josla ir sadalīta amatieru dienestam 2. un 3. reģionā. Šīs frekvenču joslas sadalīšana amatieru dienestam 1. reģionā veicinātu joslas saskaņotu izmantošanu amatieru dienestam visos ITU-R reģionos.

1. reģionā frekvenču josla 50-54 MHz radiofrekvenču dienestā piešķirta primāri apraides dienestam. Āfrikas 1. reģiona valstīs, kas uzskaitītas RR 5.169, šajā frekvenču joslā ir alternatīvs piešķīrums primārajam amatieru dienestam, vairākas citas 1. reģiona valstis ir atļāvušas izmantot visu vai daļu no 50-52 MHz joslas, amatieru dienestam uz sekundāriem nosacījumiem, saskaņā ar RR 4.4.

Latvijā

47-68 MHz frekvenču joslā vai tā daļā, vairākās 1. reģiona valstīs saskaņā ar RR 5.164 ir papildus primārs piešķīrums sauszemes mobilajam dienestam. Latvijā, atbilstoši Nacionālajam radiofrekvenču plānam, 50-54 MHz frekvenču josla primāri piešķirta apraides un sauszemes mobilajam dienestam, sekundāri – radiolokācijas dienestam. 50-52 MHz josla, balstoties uz RR 4.4, sekundāri piešķirta amatieru dienestam.

Latvijā 50-52 MHz joslu amatieru dienests izmanto no 1994. gada, saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu, pamatojoties uz ITU RR 4.4 punktu, ar ierobežojumiem analogās TV aizsardzībai. No 2016. gada 13. augusta MK noteikumos atcelti ierobežojumi analogās TV aizsardzībai, A kategorijas radiostacijām atļautā jauda palielināta no 17 līdz 29 dBW, atļauta joslas izmantošana B kategorijas radiostacijām ar raidītāja jaudu 20 dBW. 50-52 MHz frekvenču joslas izmantošanas nosacījumi ļauj Latvijas radioamatieriem pilnībā izmantot šīs frekvenču joslas specifiku dažāda veida radiosakaros, kā arī nodrošināt starptautisku konkurētspēju.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT atbalsta [50-xx] MHz frekvenču joslas piešķiršanu amatieru dienestam 1. reģionā uz primāriem vai sekundāriem nosacījumiem. CEPT uzskata, ka amatieru dienests nedrīkst radīt kaitīgus traucējumus un pieprasīt aizsardzību pret kaitīgiem traucējumiem no esošie radiosakaru dienestiem. CEPT neatbalsta RR izmaiņas [xx-54] MHz frekvenču joslā 1. reģionā.

Par WRC-19 darba kārtības 1.1. punktu atbildīgo pētījumu grupu tika nozīmēta lTU-R WP 5A. Papildu pētījumi ir nepieciešami, lai pamatotu amatieru dienesta spektra apjomu 50-54 MHz joslā. Jānosaka parametri apraides dienesta aizsardzībai. ITU-R gatavo jauna ITU-R M ziņojuma projektu [AMATEUR_50_MHz].  Šis jaunā ziņojuma projekts ietver pētījumus par spektra vajadzībām, koplietošanu un saderību ar mobilo dienestu. WP 5A atzīmēja, ka ir jāprecizē daudzi jautājumi, ka darbs ir ļoti agrīnā stadijā un tas ir jāturpina.

CEPT veicamie darbi:

- noteikt tehniskās un ekspluatācijas īpašības nākotnes amatieru sakaru sistēmām paredzamajā joslā;
- turpināt izvērtēt saderības pētījumus, pamatojoties uz amatieru dienesta parametriem, aizsardzības kritērijiem un traucējumu scenāriju;
- pabeigt mobilo dienestu koplietošanas Seamcat pētījumus pēc amatieru dienesta noslodzes noteikšanas;
- konkretizēt koordinācijas attālumus, lai nodrošinātu WPR sistēmu aizsardzību,
- turpināt WPR aizsardzības normatīvu izpēti,
- noteikt iespējamā jaunā sadalījuma statusu amatieru dienestam.

Reģionālās un starptautiskās organizācijas visumā atbalsta frekvenču joslas iedalīšanu amatieru dienestam, ņemot vērā esošo dienestu un sistēmu aizsardzības nepieciešamību. WMO iebilst pret jebkādu jaunu piešķīrumu amatieru satelītu dienestam šajā frekvenču joslā.

CRAF atzīmē, ka 50-54 MHz frekvenču joslu izmanto vairāki radio teleskopi visā pasaulē, jo īpaši saules aktivitātes monitorings. 1. reģionā ikdienā tiek izmantotas tādas lielas iekārtas kā LOFAR, Deccanet Array Nancay un citi saules monitoringa stacijas Eiropā un Krievijā. CRAF pieprasa lielu rūpību, piešķirot joslas aktīviem dienestiem, kas var bloķēt turpmāku kosmosa laika izpētes attīstību.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta 50-52 MHz vai 50-54 MHz frekvenču joslas harmonizēšanu izmantošanai amatieru dienestā 1. reģionā, kas ļautu precizēt amatieru dienesta un citu dienestu savstarpējās saderības nosacījumus un palīdzētu izvairīties no kaitīgiem traucējumiem

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.2 (2. grupas AI)

AI 1.2 to consider in-band power limits for earth stations operating in the mobile-satellite service, meteorological-satellite service and Earth exploration-satellite service in the frequency bands 401-403 MHz and 399.9-400.05 MHz, in accordance with Resolution 765 (WRC-15)
AI 1.2 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.3 (2. grupas AI)

AI 1.3 to consider possible upgrading of the secondary allocation to the meteorological-satellite service (space-to-Earth) to primary status and a possible primary allocation to the Earth exploration-satellite service (space-to-Earth) in the frequency band 460-470 MHz, in accordance with Resolution 766 (WRC-15)
AI 1.3 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.4 (2. grupas AI)

AI 1.4 to consider the results of studies in accordance with Resolution 557 (WRC 15), and review, and revise if necessary, the limitations mentioned in Annex 7 to Appendix 30 (Rev.WRC-12), while ensuring the protection of, and without imposing additional constraints on, assignments in the Plan and the List and the future development of the broadcasting-satellite service within the Plan, and existing and planned fixed-satellite service networks
AI 1.4 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.5 (1. grupas AI)

AI 1.5 to consider the results of studies in accordance with Resolution 557 (WRC 15), and review, and revise if necessary, the limitations mentioned in Annex 7 to Appendix 30 (Rev.WRC-12), while ensuring the protection of, and without imposing additional constraints on, assignments in the Plan and the List and the future development of the broadcasting-satellite service within the Plan, and existing and planned fixed-satellite service networks
AI 1.5 Izskatīt frekvenču joslu 17,7-19,7 GHz (Izplatījums-Zeme) un 27,5-29,5 GHz (Zeme-Izplatījums) lietošanu zemes stacijām kustībā, uzturot sakarus ar ģeostacionārām Izplatījuma stacijām fiksētajā satelītu dienestā, un veikt WRC atbilstošas darbības saskaņā ar Rezolūciju Nr. 158 (WRC-15)

 

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Tiek apskatīts jautājums par frekvenču joslas 17,7-19,7 GHz (I-Z) un 27,5-29,5 GHz (Z-I) izmantošanu zemes stacijām kustībā (ESIM – Earth Station In Motion), kas uztur sakarus ar ģeostacionārām Izplatījuma stacijām fiksētajā satelītu dienestā.
Šobrīd minētās joslas ir iedalītas fiksētajam satelītu dienestam uz primārā pamata, tomēr aug pieprasījums pēc sakariem kustībā. Šis pieprasījums varētu būt daļēji apmierināts, nodrošinot zemes stacijām kustībā iespēju uzturēt sakarus ar fiksētā satelītu dienesta Izplatījuma stacijām, kas darbojas frekvenču joslās 17.7-19.7 GHz (I-Z) un 27.5-29.5 GHz (Z-I). Šobrīd interesi izrāda pasažieru pārvadātāji – lidsabiedrības un jūras kruīzu kompānijas.
Saskaņā ar Rezolūciju Nr. 158 (WRC-15) ITU tiek aicināts:
- izpētīt atšķirīgu tipu zemes staciju kustībā, kas darbojas vai plāno darbību frekvenču joslās 17,7-19,7 GHz un 27,5-29,5 GHz, tehniskos un darbības raksturojumus, kā arī lietotāju prasības.
- izpētīt saderību starp zemes stacijām kustībā un esošo dienestu esošajām vai plānotajām zemes stacijām, kuriem ir iedalītas frekvenču joslas 17,7-19,7 GHz un 27,5-29,5 GHz.
- izstrādāt reglamentējošos noteikumus un tehniskos nosacījumus zemes stacijām kustībā, ņemot vērā iepriekš minētos pētījumus.
WRC-19 tiek piedāvāts izskatīt minēto pētījumu rezultātus un veikt attiecīgās darbības.

Latvijā

Latvijā saskaņā NRFP 3. pielikuma 9.5.p zemes staciju uz mobilām platformām (ESOMP) darbība paredzēta šādās joslās: 17,3–17,7 GHz, 19,7–20,2 GHz, 29,5–30,0 GHz.

  • 17,7-19,7 GHz:
    • Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:
      • Ciparu RRL
      • Zemes radiostacijas (zplatījums–Zeme. Bez aizsardzības pret traucējumiem no fiksētā dienesta.)
    • Ir piešķirtas SPRK lietošanas tiesības radio frekvenču joslā 17,7 – 19,7 GHz
    • Izsniegtas vairāk nekā 540 lietošanas atļaujas ciparu RRL
  • 26,5–27,5 GHz
    • Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:
      • AS - josla iedalīta lietošanai tikai valsts aizsardzībai.
  • 27,5-29,5 GHz:
    • Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:
      • FWA 27,8285–28,0525/28,9485–29,0605 GHz
      • Zemes radiostacijas (Zeme–izplatījums) 27,5–27,8285 GHz, 28,445–28,8365 GHz
    • Frekvenču josla 28,0525–28,4445 GHz/29,0605–29,4525 GHz iekļauta MK 143.
    • Ir piešķirtas SPRK lietošanas tiesības
    • Izsniegtas vairāk nekā 30 lietošanas atļaujas FWA sistēmām

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

EK viedoklis:

CEPT 5G ceļa kartē ir noteicis, ka frekvenču josla 27.5-29.5 GHz paredzēta zemes stacijām kustībā, tāpēc 5G attīstība šajās joslās netiek izskatīta.
Eiropas elektronisko sakaru politika tiecas nodrošināt Eiropas pilsoņiem platjoslas sakarus arī tad, kad tie atrodas kustībā kā tas ir izcelts Gigabitu sabiedrības un 5G attīstības plānos. Zemes stacijas kustībā sekmētu šo mērķu sasniegšanu.

CEPT viedoklis:

CEPT atbalsta tiesisko regulējumu zemes staciju kustībā (ESIM) darbībai 17,7-19,7 GHz un 27,5-29,5 GHz frekvenču joslās, vienlaikus nodrošinot šajās frekvenču joslās esošo dienestu aizsardzību un nepamatoti neierobežojot tos.
Sakarā ar paredzēto pieaugošo pieprasījumu pēc ESIM un tā kā ESIM termināļi ir "kustībā" un tiek lietoti visā pasaulē, šo termināļu regulatīvajai sistēmai jābūt pēc iespējas vienkāršai un praktiski realizējamai. Tiek ņemti vērā šādi nosacījumi frekvenču joslā 27,5-29,5 GHz:

Jūras ESIM - kopā ar citiem tehniskajiem nosacījumiem, var pieņemt minimālos attāluma ierobežojumus no piekrastes valstu oficiāli atzītās krasta līnijas, kā tas ir izdarīts attiecībā uz Rezolūciju 902 (WRC-03). ESIM vajadzētu ievērot minētos minimālos attāluma ierobežojumus, ja vien nav saņemta iepriekšēja attiecīgo iestāžu piekrišana.

Gaisa kuģu ESIM - kopā ar citiem tehniskajiem nosacījumiem, attiecīgajos ITU-R darba grupās jāapsver PFD ierobežojumi uz zemes virsmas, kā noteikts ECC lēmumā (13) 01. Tas kopā ar citiem apsvērumiem nodrošinās zemes sistēmu aizsardzību. ESIM būtu jāatbilst šiem pfd ierobežojumiem, ja vien nav saņemta iepriekšēja attiecīgo administrāciju piekrišana.

Zemes ESIM - darbojoties valsts robežās, nav vajadzības pēc īpašas reglamentējošas darbības vai Radionoteikumu uzlabošanas WRC-19, bet varētu būt nepieciešams turpināt apsvērt:

a) metodes valstu identificēšanai, ar kurām administrācijai, kas plāno atļaut/izvietot Zemes ESIM, vispirms jāveic koordinācija un jāpanāk vienošanās;
b) koordinācijas veikšanas metodoloģiju.

Attiecībā uz 17,7-19,7 GHz frekvenču joslu CEPT uzskata, ka ESIM nevar pieprasīt aizsardzību no fiksētajiem un mobilajiem dienestiem šajā joslā.
Attiecībā uz 27,5-29,5 GHz frekvenču joslu CEPT atbalsta attiecīgo koplietošanas metožu izpēti, tostarp e.i.r.p. vai pfd vērtības ESIM, lai aizsargātu fiksētos un mobilos dienestus šajā joslā.
CEPT ir izstrādājis 5G ceļa karti (http://www.cept.org/ecc/topics/spectrum-for-wireless-broadband-5g#roadmap). Tajā ir atzīmēts, ka "Eiropa ir saskaņojusi 27,5-29,5 GHz diapazonu platjoslas satelītsakariem, un atbalsta ESIM lietošanu šajā joslā. Tādēļ šī josla nav pieejama 5G ".

VAS ES viedoklis

Ņemot vērā, ka minēto joslu izmantojums un noslogojums CEPT dalībvalstīs ir ļoti līdzīgs, Latvija atbalsta CEPT viedokli tiktāl, kamēr tas nekaitē esošajiem šo joslu lietotājiem.
Latvija atbalsta pētījumu veikšanu un regulējuma izstrādi. Jāparedz sadarbība ar iesaistītajām iestādēm, piemēram, Latvijas jūras administrāciju un Civilās aviācijas aģentūru.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.6 (1. grupas AI)

AI 1.6 to consider the development of a regulatory framework for non-GSO FSS satellite systems that may operate in the frequency bands 37.5-39.5 GHz (s-E), 39.5-42.5 GHz (s-E), 47.2-50.2 GHz (E-s) and 50.4-51.4 GHz (E-s), in accordance with Resolution 159 (WRC-15)
AI 1.6 Izskatīt regulējoša ietvara izstrādāšanu ne-GSO FSS satelītu sistēmām, kuras var darboties frekvenču joslās 37,5‑39,5 GHz (izplatījums - Zeme), 39,5-42,5 GHz (izplatījums – Zeme), 47,2-50,2 GHz (Zeme - izplatījums) un 50,4-51,4 GHz (Zeme - izplatījums) saskaņā ar Rezolūciju Nr.  159 (WRC-15)

 

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Tiek izskatīta jaunu tehnoloģiju ieviešana un attīstība fiksētajā satelītu dienestā (FSS) frekvenču joslās virs 30 GHz – līdztekus plānā esošajiem sakaru veidiem iekļaut arī ne GSO fiksētā satelītu sakaru dienestu frekvenču joslās 37.5-39.5 GHz (izplatījums - Zeme), 39.5-42.5 GHz (izplatījums – Zeme), 47.2-50.2 GHz (Zeme - Izplatījums) un 50.4-51.4 GHz (Zeme - izplatījums).

ITU Rezolūcija 159 aicina pirms WRC-19:

 - veikt pētījumus par tehniskajiem, darbības jautājumiem un normatīvajiem dokumentiem attiecībā uz ne-GSO FSS satelītu sistēmu darbību, vienlaikus nodrošinot GSO satelītu tīklu aizsardzību FSS, MSS, BSS

 - minētajos pētījumos aicina īpašu uzmanību pievērst jaudas plūsmas blīvuma robežvērtību (power flux density) noteikšanai

 - veikt pētījumus un ne-GSO sistēmu frekvenču koplietošanas nosacījumu izstrādi

 - veikt pētījumus, kas veltīti iespējamai Rezolūcijas 750 “Zemes izpētes satelītu dienesta (pasīvā) saderība ar citiem atbilstošajiem aktīvajiem dienestiem” pārskatīšanas nepieciešamībai, lai nodrošinātu aizsardzību Zemes izpētes satelītu sistēmām (pasīvajām) (Earth Exploration-Satellite Service - EESS) frekvenču joslās 36-37 GHz un 50.2-50.4 GHz no ne-GSO FSS satelītu sistēmām

 - veikt pētījumus, vērstus uz radioastronomijas dienesta joslu 42.5-43.5 GHz, 48.94-49.04 GHz un 51.4-54.25 GHz aizsardzības nodrošināšanu no ne-GSO sistēmām.

WRC-19 tiek piedāvāts izskatīt minēto pētījumu rezultātus un veikt attiecīgās darbības.

Latvijā:

  • 37.5 - 39.5 GHz:
    • Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:
      • Ciparu RRL
      • Zemes radiostacijas (bez aizsardzības pret traucējumiem no fiksētā dienesta).
    • Šo joslu Latvijā izmanto ciparu RRL, VAS ES izsniegtas vairāk nekā 160 lietošanas atļaujas, paredzams, ka to skaits tuvākajā nākotnē pieaugs.
    • Ir piešķirtas SPRK lietošanas tiesības radio frekvenču joslā 37 – 39,5 GHz
  • 39.5 - 43.5 GHz:
    • Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151
      • Zemes radiostacijas (I-Z/bez aizsardzības pret traucējumiem no fiksētā dienesta)
      • Ciparu multimediju bezvadu sakaru sistēmu MWS (ieskaitot televīzijas signālu daudzpunktu sadales sistēmas MVDS).
    • Josla 40,5 – 43,5 GHz iekļauta MK noteikumos Nr.143
    • Nav izsniegtas VAS ES lietošanas atļaujas
    • Josla 39,5 – 43,5 GHz identificēta kā nākotnes perspektīvā 5G josla, kuru atbalsta arī Latvija.
  • 47.2 - 50.2 GHz:
    • Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151
      • SAB/SAP
      • HAPS
      • HDFSS
      • RRL
    • Nav izsniegtas VAS ES lietošanas atļaujas
  • 50.2 - 50.4 GHz:
    • Joslā aizliegti jebkādi izstarojumi (pasīvie Zemes izpētes satelīti).
    • Latvijā, iespējams, izmanto šai joslā strādājošu Zemes pasīvās izpētes satelītu datus.
  • 50.4 - 51.4 GHz:
    • Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151 nav noteikts
    • Nav izsniegtas VAS ES lietošanas atļaujas
  • 51.4 - 54.25 GHz:
    • Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151
      • RRL (51,4 – 52,6 GHz),
      • Joslā aizliegti jebkādi izstarojumi (52,6–54,25 GHz).
    • Latvijā, iespējams, izmanto šai joslā strādājošu Zemes pasīvās izpētes satelītu datus.
    • Josla 50,4 – 52,6 GHz identificēta kā nākotnes perspektīvā 5G josla, kuru atbalsta arī Latvija.

Nav izsniegtas VAS ES lietošanas atļaujas

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT viedoklis:

CEPT uzskata, ka pētījumiem normatīvo aktu, tehnisko un darbības  nosacījumu izstrādē jānodrošina aizsardzība GSO tīkliem un citu esošo dienestu stacijām, tai skaitā pasīvajiem dienestiem blakus joslās. Lai nodrošinātu aizsardzību pasīvajām Zemes izpētes satelītu sistēmām un radioastronomijas sistēmām, CEPT atbalsta kopējās FSS interferences, ko rada GSO satelītu tīkls un ne-GSO sistēmas, kuras darbojas attiecīgajās joslās, efektu pētīšanu.

CEPT uzskata, ka kritēriji, kas balstās uz jaunu izstrādes procesā esošu ITU-R rekomendāciju ir jāizmanto kopējo EPFD limitu izstrādē GSO tīklu aizsardzībai. CEPT atbalsta interferences novērtēšanas metodoloģiju, kurā korelācija fedinga gadījumā vājina gan derīgo signālu gan interferējošo signālu 40/50 GHz joslās.

CEPT atbalsta interferences novērtēšanas metodoloģijas pētījumu turpināšanu frekvenču joslās virs 30 GHz.

EK viedoklis:

Eiropas kosmosa politika atbalsta ilgtspējīgas regulējošās vides izstrādi, kas ir nepieciešama ne-GSO satelītu sistēmu, kuras izmanto minētās frekvenču joslas, attīstībai un ražošanai. WRC-19 darba kārtības punkts 1.6 atbalsta šāda starptautiska regulējoša ietvara izstrādi.Galējais EK viedoklis par darba kārtības jautājumu vēl tiek gatavots.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta pētījumu veikšanu un attiecīgu normatīvu izstrādi, tiktāl cik tas nav pretrunā ar CEPT un EK viedokļiem. VAS ES ir ieinteresēts esošo lietotāju aizsardzībā un neatbalsta jau ekspluatācijā esošu sistēmu aizsardzības parametru samazināšanu.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.7 (1. grupas AI)

AI 1.7 to study the spectrum needs for telemetry, tracking and command in the space operation service for non-GSO satellites with short duration missions, to assess the suitability of existing allocations to the space operation service and, if necessary, to consider new allocations, in accordance with Resolution 659 (WRC-15)
AI 1.7 Izskatīt īsu misiju ne-GSO satelītu Izplatījuma darba dienesta vajadzības pēc spektra telemetrijai, sekošanai un vadībai, novērtēt pastāvošā sadalījuma piemērotību Izplatījuma darba dienestam un, ja nepieciešams, izskatīt jaunus piešķīrumus saskaņā ar Rezolūciju Nr. 659 (WRC-15)

 

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba punkts apskata ne-GSO satelītu, kas veic īsus lidojumus, Izplatījuma darba dienesta vajadzības pēc spektra, pamatā, sekošanai, telemetrijai un tālvadībai. Rezolūcijas 659 ietvaros termins “īsu lidojumu (misiju)” nozīmē lidojumu ar ierobežotu darbības periodu, kas parasti nepārsniedz trīs gadus. Rezolūcija 659 atsaucas uz Ziņojumu ITU-R SA.2312, kurā apskatīti šāda tipu satelītu piemēri un to tehniskie parametri. Šādi satelīti ir, piemēram, pikosatelīti vai nanosatelīti, kurus attiecina pie maziem satelītiem (satelīti, kas sver mazāk par 500 kg). Šādiem satelītiem raksturīgas izglītības un radioamatieru, eksperimentālās un pētniecības, vai komerciālās misijas. Ņemot vērā šādu satelītu skaita pieaugumu, var pieaugt Izplatījuma sakaru dienesta vajadzības pēc spektra.

ITU 659. Rezolūcija aicina pētīt iespēju šādiem sakariem izmantot frekvences zem 1 GHz:

 - izskatīt arvien lielāka skaita īsu misiju ne-GSO satelītu Izplatījuma darba dienesta vajadzības pēc spektra telemetrijai, sekošanai un vadībai

 - novērtēt esošā frekvenču sadalījuma zem 1 GHz piemērotību Izplatījuma sakaru dienestam

 - ja esošā frekvenču sadalījuma Izplatījuma sakaru dienestam pētījumi rādīs, ka vajadzības pēc spektra nevar tikt nodrošinātas, apsvērt iespējamos jaunos piešķīrumus vai esošo piešķīrumu statusa paaugstināšanu Izplatījuma sakaru dienestam frekvenču joslās 150,05-174 MHz un 400,15-420 MHz.

Latvijā:

Sekmīgi palaistais Latvijas satelīts Venta 1 darbam zem 1 GHz izmanto amatieru radiosakaru dienesta joslas (centrālās frekvences: 145,85 MHz, 437,325 MHz, 437,325 MHz), kā arī Izplatījuma darba dienesta 2289,25 MHz frekvenci. Venta-1 ir nanosatelīts ar masu 12 kg. Viens no iemesliem šāda tipa satelītu izmantošanai Latvijā, pirmoreiz apgūstot kosmosu, kļuva to masa un izmēri. Šobrīd, pārskatāmā nākotnē Latvijā nav plānu frekvences zem 1 GHz izmantošanai nanosatelītiem. Paziņošanas procedūras procesā esošā VENTA-2 darba frekvence ir 2289,25 MHz. Protams, ja rastos iespēja, rastos arī interese. Tā kā Latvijai jau ir iestrādes un atsevišķiem komersantiem ir interese par īstermiņa misijas satelītiem, jautājums Latvijai ir svarīgs.

Joslu iedalījums radiosakaru sistēmām frekvenču joslās zem 1 GHz saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

IMT-2000/UMTS/LTE/ WiMAX/GSM/FB;
GSM-R/FB;
Ciparu PMR/PAMR/FB;
IMT-2000/UMTS/LTE/ WiMAX/GSM/ML;
SRD;
SAB/SAP;
Zemes ciparu televīzijas apraides sistēmas
Skaņas apraides sistēmas;
Sakari uz kuģiem;
PMR;
Radioamatieru radiostacijas;
Radioastronomija;
ISM,
Aizsardzības sistēmas;
GMDSS;
Satelītu personālo sakaru sistēmas, kas darbojas zem 1 GHz (S-PCS< 1 GHz)
u.c.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT viedoklis:

CEPT atbalsta papildu frekvenču piešķīrumus vai esošo piešķīrumu uzlabojumu Izplatījuma darba dienestam īstermiņa misiju satelītiem, ja:

  • spektra prasību pētījumi balstās uz plānotajām satelītu misijām un nozares attīstību
  • spektra prasību izpēte liecina par vajadzību pēc papildu piešķīrumiem vai esošo piešķīrumu attīstīšanu
  • pētījumi liecina par saderību ar esošajiem dienestiem.

CEPT atzīst, ka pētījumos attiecībā uz 399,9-400,05 MHz un 401-403 MHz joslām, ja tādi notiks, būs jāņem vērā apsvērumi, kas minēti 1.2. darba kārtības punktā. Turklāt CEPT uzskata, ka 401-403 MHz frekvenču joslā nav iespējams īstenot kanālu koplietošanu starp īstermiņa misiju ne-GSO Zeme-izplatījums sakaru līnijām un GSO datu savākšanas sistēmām.

CEPT atzīst, ka visi piešķīrumi Izplatījuma darba dienestam virzienā Zeme-izplatījums zem 1 GHz ir pakļauti koordinācijai saskaņā ar Radionoteikumu pantu 9.21. Šis pants nav piemērojams īslaicīgu misiju ne-GSO satelītiem. CEPT uzskata, ka attiecībā uz papildu piešķīrumiem Izplatījuma darba dienestam virzienā Zeme-izplatījums, var būt nepieciešams izskatīt iespēju mainīt pašreizējo normatīvo regulējumu esošajos piešķīrumos.

CEPT uzskata, ka frekvenču joslas 154-156 MHz izskatīšana kā kandidātjoslas īslaicīgu misiju ne-GSO satelītu darbībai nav iespējama sakarā ar sarežģījumiem koplietošanas nodrošināšanā ar esošajiem sakaru dienestiem.

CEPT uzskata, ka ņemot vērā visas joslas, kuras paredzēts izmantot šī darba kārtības punkta ietvaros, jāizslēdz COSPAS-SARSAT josla 406-406,1 MHz, kā arī tās blakusjoslas 405,9-406 MHz un 406,1-406,2 MHz (skatīt rezolūcijas Nr. 205, (WRC-15)).

CEPT uzskata, ka koplietošanu starp īslaicīgu misiju ne-GSO satelītiem un radioastronomijas dienestu frekvenču joslās 150,05-153 MHz un 406,1-410 MHz nav iespējams īstenot ne Zeme-izplatījums virzienā, ne izplatījums-Zeme virzienā.

EK viedoklis:

Atzīmējot to, ka 1.7. darba kārtības punktam nav piemērojami ES kopīgie noteikumi, bet vispārējais ES  kosmosa politikas atbalsts, RSPG uzskata, ka šim darba kārtības punktam ir nepieciešama kopēja politikas pieeja.

RSPG atzinuma projektā par kopējiem politikas mērķiem minēts, ka šis darba kārtības punkts attiecas uz spektra vajadzībām īstermiņa misiju satelītu tehniskās darbības nodrošināšanai. Sākotnēji tiks pārbaudīts, vai esošie piešķīrumi Izplatījuma dienestam ir pietiekami. Pretējā gadījumā pastāv iespēja jaunu piešķīrumu noteikšanai.

ES cenšas attīstīt konkurētspējīgu, neatkarīgu un globālu Eiropas kosmosa nozari. Eiropas kosmosa nozares stiprināšana, veicinot kosmosa izpēti un inovācijas, ir ļoti svarīga, ja Eiropa grib uzturēt aizsargātu piekļuvi un darbības izplatījumā. Lai garantētu radiofrekvenču spektra pieejamību īstermiņa misiju satelītiem, šādi politikas mērķi ir atbalstāmi.

Ņemot vērā notiekošo pētījumu veiksmīgu iznākumu, kā kopēju politikas pieeju, dalībvalstīm būtu jāatbalsta visi pasākumi īstermiņa misiju satelītu darbības nodrošināšanai, kas neierobežos esošos piešķīrumus.

VAS ES viedoklis

WRC-19 AI 1.7 ir aktuāls Latvijas kā mazbudžeta valsts zinātnei, jo īstemiņa misijas nano un pikosatelīti ir salīdzinoši lēti gan konstruēšanai, gan nogādāšanai orbītā. AI 1.7 ir aktuāls tieši īstermiņa satelītiem, kuriem esošie, “nopietniem” satelītiem veidotie ITU paziņošanas un koordinēšanas ir par ilgu. Latvijai līdz ar pārējām CEPT un ES valstīm ir attīstīti un izvēsti arī pārējie radiosakaru lietojumi frekvencēs zem 1 GHz, tāpēc jautājumam jāpieiet līdzsvaroti – lai īso misiju satelītu vajadzības neierobežotu esošās apraides, valsts drošības, gaisa kuģniecības, jūras kuģniecības, mobilo sakaru sistēmas.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.8 (2. grupas AI)

AI 1.8 to consider possible regulatory actions to support Global Maritime Distress Safety Systems (GMDSS) modernization and to support the introduction of additional satellite systems into the GMDSS, in accordance with Resolution 359 (Rev.WRC-15)
AI 1.8 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.9.1 (2. grupas AI)

AI 1.9.1 regulatory actions within the frequency band 156-162.05 MHz for autonomous maritime radio devices to protect the GMDSS and automatic identifications system (AIS), in accordance with Resolution 362 (WRC-15)
AI 1.9.1 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.9.2 (2. grupas AI)

AI 1.9.2 modifications of the Radio Regulations, including new spectrum allocations to the maritime mobile-satellite service (Earth to space and space-to-Earth), preferably within the frequency bands 156.0125-157.4375 MHz and 160.6125-162.0375 MHz of Appendix 18, to enable a new VHF data exchange system (VDES) satellite component, while ensuring that this component will not degrade the current terrestrial VDES components, applications specific messages (ASM) and AIS operations and not impose any additional constraints on existing services in these and adjacent frequency bands as stated in recognizing d) and e) of Resolution 360 (Rev.WRC-15)
AI 1.9.2 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.10 (2. grupas AI)

AI 1.10 to consider spectrum needs and regulatory provisions for the introduction and use of the Global Aeronautical Distress and Safety System (GADSS), in accordance with Resolution 426 (WRC-15)
AI 1.10 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.11 (1. grupas AI)

AI 1.11 to take necessary actions, as appropriate, to facilitate global or regional harmonized frequency bands to support railway radiocommunication systems between train and trackside within existing mobile service allocations, in accordance with Resolution 236 (WRC-15)
AI 1.11 Veikt nepieciešamas un atbilstošas darbības, lai veicinātu globāli vai reģionāli harmonizētas frekvenču joslas dzelzceļa radiosakaru sistēmām starp vilcienu un sliežu ceļa iekārtām esošā mobilā dienesta sadalījuma ietvaros saskaņā ar Rezolūciju Nr. 236 (WRC-15)

 

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba kārtības punktā skata jautājumu, vai pamatojoties uz ITU-R grupā veiktiem pētījumiem nepieciešams veikt izmaiņas Radio Reglamentā, lai mobilā dienesta sadalījuma ietvaros noteiktu globāli vai reģionāli harmonizētas frekvenču joslas dzelzceļa radiosakaru sistēmām.  ITU-R pēta radiofrekvenču spektra resursa nepieciešamību, tehniskos parametrus un izmantošanas nosacījumus un dzelzceļa radiosakaru sistēmu ieviešanu.

2017. gada novembrī tika apstiprināts Ziņojums ITU-R M.2418-0, kur aprakstīta dzelzceļa sakaru struktūra, galvenie lietojumi, pašreizējās tehnoloģijas, darbības scenāriji u.c. Pašreiz notiek darbs pie Ziņojuma projekta ITU-R M.[RSTT.USAGE], kur tiks apkopota detalizēta informācija no dažādām valstīm par dzelzceļa radiosakaru sistēmu izmantošanu – kādi lietojumi darbojas/tiek izmantoti noteiktās frekvenču joslās, nākotnes dzelzceļa sakaru attīstības plāni u.c.

Balstoties uz Report ITU-R M.[RSTT.USAGE] tiks gatavots Rekomendācijas projekts Recommendation ITU-R M. [RSTT.FRQ], kurā būs ietverti elementi, lai veicinātu globāli vai reģionāli harmonizētas frekvenču joslas dzelzceļa radiosakaru sistēmām starp vilcienu un sliežu ceļa iekārtām.


Attēls 1. Dzelzceļa radiosakaru sistēmu lietojumi

Ziņojumā ITU-R M.2418-0 noteiktas četras dzelzceļa radiosakaru sistēmu lietojuma kategorijas:

  • Vilciena radio (balss sakari saziņai ar dispečeru, satiksmes regulētāju, lai nodrošinātu drošu vilciena darbību);
  • Vilciena atrašanās vietas noteikšana;


Attēls 2. Balīzes sistēma


Attēls 3. Radaru izmantošana

  • Vilcienu attālinātā kontrole (datu sakari starp lokomotīvi un vadību uz zemes);
  • Vilcienu satiksmes uzraudzība (videonovērošanas nodrošināšana dzelzceļa stacijās un sliežu ceļa rajonos).

Ziņojumā ITU-R M.2418-0 aprakstīti pieci dzelzceļu sakaru sistēmu izmantošanas scenāriji:

  • Dzelzceļa līnijās


Attēls 4. Dzelzceļa līnijas

  • Dzelzceļa stacijās


Attēls 5. Dzelzceļa stacija

  • Šķirotavas stacijās (Shunting yard)


Attēls 6. Šķirotavas stacija

  • Tehniskās apkopes punktos


Attēls 7. Tehniskās apkopes punkts

  • Dzelzceļa mezglos (Railway hub)


Attēls 8
. Dzelzceļa mezgli

Latvijā vilcienu radiosakariem izmanto analogo simplekso balss sakaru sistēmu starp vilcienu un gar sliežu ceļu izvietoto infrastruktūru 2,13 MHz frekvencē (rezerves frekvence 2,15 MHz) un ar to ir aprīkoti dzelzceļu iecirkņi. Sakari, kas ir saistīti ar manevrēšanu, tehnisko apkopi, kā arī dažāda veida tehnoloģiskie sakari tiek nodrošināti 150 MHz frekvenču diapazonā un 457,5875-458,1125 MHz/467,5875-468,1125 MHz joslā, kas paredzēta tieši dzelzceļa sakariem.

Nacionālā radiofrekvenču plānā ir paredzēts frekvenču resurss dažāda veida vilciena atrašanās vietu noteikšanas sistēmām, kas var darboties uz koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas pamata bez individuālas atļaujas saņemšanas (NRFP 3.pielikuma I. sadaļas 8.4. punkts). Šīs dzelzceļa sistēmas var darboties: 948–7484 kHz; 7300–23000 kHz; 27090–27100 kHz un 76-77 GHz frekvenču joslās.

Nacionālā radiofrekvenču plānā ir iedalīts frekvenču resurss GSM-R sistēmas ieviešanai: 876-880 MHz /921- 925 MHz, kas pašreiz netiek izmantots. Pēc LDz informācijas tuvākajā laikā nav paredzēts ieviest GSM-R, jo sistēmas ieviešana saistīta ar lielām izmaksām. LDz attīstot sakaru sistēmu izskata iespēju nomainīt 2,13 MHz un 2,15 MHz frekvencēs strādājošo sistēmu, uz modernāku ciparu sakaru sistēmu (TETRA, DMR) 150 MHz vai 450 MHz diapazonā.

Attīstoties Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa projektam, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, būs nepieciešama moderna sakaru sistēma, kas varētu balstīties uz GSM-R vai nākamās paaudzes dzelzceļu sakaru sistēmu, pie kuras definēšanas/spektra resursa noteikšanas pašlaik Eiropā notiek aktīvs darbs.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT pozīcija (2018. gada marts)

CEPT neatbalsta globālu vai reģionālu radiofrekvenču spektra noteikšanu tikai dzelzceļa sakaru lietojumam. Saskaņotu spektra izmantošanu globālā vai, reģionālā līmenī, var nodrošināt, izstrādājot attiecīgu ITU-R Ziņojumu un Rekomendāciju bez valstīm saistošām ieviešanas prasībām.  Šajā gadījumā izvēle un lēmumu pieņemšana par dzelzceļa sakaru sistēmu un radiofrekvenču spektra resursu paliktu katras valsts ziņā. Tas nodrošinātu elastīgu pieeju, jo valstīm var būt atšķirīgas prasības un nepieciešamība dzelzceļu sakaru nodrošināšanā.  CEPT norāda, ka pastāv standarti un tehnoloģijas, kas jau pašreiz nodrošina sadarbību pierobežas zonā starp dažādu valstu dzelzceļu sakaru tīkliem, kā piemēru minot strādājošo GSM-R sakaru sistēmu. CEPT viedoklis, ka Radio Reglamentā izmaiņas nav nepieciešamas un 236. Rezolūcija dzēšama.

EK nav definējusi viedokli par darba kārtības jautājumu.

VAS ES viedoklis

CEPT ir izveidojusi darba grupu FM PT56, kura ir uzsākusi darbu pie CEPT ziņojuma projekta par nākamās paaudzes dzelzceļu sakaru sistēmas prasību definēšanas, nodrošināšanas risinājumiem, nepieciešamā radiofrekvenču spektra noteikšanas un frekvenču joslas/u identificēšanas. Jaunākās attīstības tendences rāda, ka arī specifiski sakaru lietojumi, piemēram, sabiedrības drošības sakari, kas līdz šim tika nodrošināti, izmantojot noteiktu iedalītu radiofrekvenču spektru, šobrīd var nodrošināt izmantojot publisko mobilo sakaru tīklu pakalpojumus.  Nākotnē kā viens no risinājumiem dzelzceļu sakaru sistēmas attīstības scenārijiem pastāv publisko mobilo sakaru tīkla izmantošana, tāpēc VAS ES ieskatā nebūtu lietderīgi Radio Reglamentā definēt un noteikt radiofrekvenču spektru resursu, prasības konkrētam lietojumam – dzelzceļa sakariem, tas ierobežotu izvēles iespējas un nenodrošinātu elastību nākotnē lēmumu pieņemšanā par kādas joslas turpmāko izmantošanu.  Tā kā frekvenču resurss tiek skatīts esošā mobilā iedalījumā, tad tas varētu nākotnē negatīvi ietekmēt spektra pieejamību publisko mobilo sakaru operatoriem.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.12 (1. grupas AI)

AI 1.12 to consider possible global or regional harmonized frequency bands, to the maximum extent possible, for the implementation of evolving Intelligent Transport Systems (ITS) under existing mobile-service allocations, in accordance with Resolution 237 (WRC-15)
AI 1.12 Cik vien tas iespējams, izskatīt iespējamās globāli vai reģionāli harmonizētās frekvenču joslas intelektisko transporta sistēmu (ITS) ieviešanai un attīstībai pastāvošajos mobilajos sadalījumos saskaņā ar Rezolūciju Nr. 237 (WRC-15)

 

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

CEPT ir izstrādājis reģionālos harmonizācijas pasākumus attiecībā uz ITS izmantošanu 5855-5925 MHz un 63-64 GHz joslās, kur ņemtas vērā koplietošanas un saderības prasības attiecībā uz citiem primārajiem dienestiem šajās joslās. Joslas, kuras Eiropā izmanto ITS, jau ir piešķirtas mobilajam dienestam.

ITS saskaņošanas pasākumus ITU-R līmenī var sasniegt, izstrādājot ITU-R rekomendācijas.

Turklāt var secināt, ka WRC nav nepieciešamas īpašas darbības, lai harmonizētu spektru ITS lietojumam, tādēļ nav nepieciešams veikt grozījumus ITU Radionoteikumos, izņemot WRC-15 237. rezolūcijas atcelšanu.

Latvijā, Nacionālajā radiofrekvenču plānā (MK noteikumi Nr. 1151) noteikts iedalījums ITS radiosakaru sistēmām 5875–5905 MHz joslā, kā arī ieviesti atbilstošie Komisijas un ECC lēmumi.

Komisijas 2008. gada 5. augusta Lēmums 2008/671/EK par 5875–5905 MHz frekvenču joslas radiofrekvenču spektra harmonizētu izmantošanu ar drošību saistītiem viedo transporta sistēmu (ITS) lietojumiem.

ECC/DEC/(08)01 – ECC 2008. gada 14. marta lēmums par 5875–5925 MHz frekvenču joslas harmonizētu izmantošanu intelektiskām transporta sistēmām (ITS).

Praktiska ITS sistēmu ieviešana un izvēršana Latvijā nav uzsākta. Politiskā līmenī šajā jomā notiek konsultācijas ar potenciālajiem ITS ieviesējiem.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT uzskata, ka ir pietiekami pašreizējie reģionālie ITS saskaņošanas pasākumi 5 855-5 925 MHz joslā, un, reaģējot uz WRC-19 darba kārtības 1.12. punktu, nav nepieciešamas izmaiņas ITU Radionoteikumos. CEPT izstrādā esošās ITS saskaņošanas sistēmas pārskatīšanu 63-64 GHz frekvencē.

CEPT viedoklis, ka ITS saskaņošanas pasākumus ITU-R līmenī var panākt, izstrādājot ITU-R Rekomendāciju, nepieciešamības gadījumā ITU-R Ziņojumu, kā arī AI 1.12 attiecas tikai uz informācijas apmaiņu, lai uzlabotu satiksmes pārvaldību un palīdzētu droši vadīt transportlīdzekli. CEPT vērš uzmanību, ka ceļu nodevas iekasēšanas sistēma "Electronic Toll Collection" (ETC) 5795-5815 MHz joslā nav iekļauta 1.12. punkta darba kārtībā.

Eiropas transporta politika mērķis ir maksimāli palielināt ceļu satiksmes drošību un efektivitāti, līdz 2020. gadam uz pusi samazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu, uzlabojot loģistiku un veidojot gudrāku uzvedību uz ceļiem. Jāatzīmē, ka nākotnes ITS var gūt labumu no integrācijas 5G plašākā ekosistēmā (EK paziņojums par savienojamību Eiropas Gigabita sabiedrībā).

ITS jau darbojas primārā mobilā sakaru dienesta ietvaros uz neekskluzīviem izmantošanas nosacījumiem, un ITS ierīču elektromagnētiskās saderības nodrošināšanai un koplietošanai ar citu primārā dienesta iekārtām ir veikti attiecīgi pētījumi, tāpēc nav nepieciešami papildu ierobežojumi attiecībā uz citiem primāriem dienestiem.

VAS ES viedoklis

Šajā WRC-19 sagatavošanas posmā atbalstīt CEPT viedokli un VAS ES kompetences ietvaros piedalīties ITS ieviešanā Latvijā.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.13 (1. grupas AI)

AI 1.13 to consider identification of frequency bands for the future development of International Mobile Telecommunications (IMT), including possible additional allocations to the mobile service on a primary basis, in accordance with Resolution 238 (WRC-15)
AI 1.13 Saskaņā ar Rezolūciju Nr. 238 (WRC-15), apsvērt frekvenču joslu identifikāciju Starptautisko mobilo telesakaru (IMT) turpmākajai attīstībai, ieskaitot iespējamu papildu sadalījumu mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem

 

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba kārtības punktā skata jautājumus:

        1. lai līdz WRC-19 laikā veiktu un pabeigtu atbilstošus pētījumus ar mērķi noteikt nepieciešamo radio frekvenču spektra apjomu IMT zemes komponentei, frekvenču joslā 24,25 GHz līdz 86 GHz, ņemot vērā:

  • zemes IMT sistēmu tehniskās un ekspluatācijas īpašības, kas darbotos šajā radio frekvenču diapazonā, ņemot vērā IMT attīstību ar tehnoloģijas un spektrālās efektivitātes tehniskām priekšrocībām;
  • IMT-2020 sistēmu izvēršanas/attīstības scenāriji paredzēti un saistīti ar augstas datu plūsmas, piemēram, blīvās pilsētu teritorijās un/vai maksimuma laikos, prasībām;
  • jaunattīstības valstu vajadzības;
  • laika posmu, kurā radio frekvenču spektrs būtu nepieciešams;

        2. lai līdz WRC-19 laikā veiktu un pabeigtu atbilstošus koplietošanas un savietojamības pētījumus1 radio frekvenču joslām, ņemot vērā to dienestu aizsardzību, kam frekvenču josla piešķirta uz primāriem nosacījumiem:

  • 24,25-27,5 GHz2, 37-40,5 GHz, 42,5-43,5 GHz, 45,5-47 GHz, 47,2-50,2 GHz, 50,4-52,6 GHz, 66-76 GHz un 81-86 GHz, kur mobilajam dienestiem pielietojums noteikts uz primāriem nosacījumiem; un
  • 31,8-33,4 GHz, 40,5-42,5 GHz un 47-47,2 GHz, kas var prasīt papildus sadalījumu mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem.

Iedalījums radio sakaru sistēmām Latvijā saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu (MK noteikumi Nr. 1151) (atļauju skaits atbilstoši VAS ES Radiofrekvenču spektra datubāzes informācijai 01.03.2018.):

1.       

-          24,25-27,5 GHz;

  •     MK noteikumos Nr.143 iekļautās radio frekvenču joslas: 24,773–25,445 GHz/ 25,781–26,453 GHz;
  •     SPRK ir piešķīris lietošanas tiesības radio frekvenču joslā 24,773–25,445/25,781–26,453 GHz;

Uzņēmums                   Radiofrekvenču josla               Termiņš-līdz      Teritorija

Lattelecom                  20. un 21.radiokanāls               31.12.2027.      LR

SIA "Telecentrs"           31., 32.radiokanāls                  04.02.2021.      Rīga, Ventspils

SIA "Telecentrs"           30.k.                                        04.02.2021.       Rīga

Unistars                       17.radiokanāls                        14.09.2020.        Rīga

Unistars                       18.radiokanāls                        14.09.2020.        Rīga

  •      Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Ciparu RRL: 24,25-24,5 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas;

Ciparu RRL: 24,5–24,717/25,557–25,725 GHz; izsniegtas 33 VAS ES atļaujas;

SAB/SAP: 24,25-24,5 GHz; Paredzētais lietojums – bezvadu kameras un pagaidu punkts-punkts radiolīnijas. VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas;

SRR: 21,65–26,65 GHz; Iedalīta koplietojuma atļaujas ietvaros. Nav zināms SRR radioiekārtu lietošanas apjoms šajā joslā;

SRD: 24,05–27 GHz; Iedalīta koplietojuma atļaujas ietvaros. Nav zināms SRR radioiekārtu lietošanas apjoms šajā joslā;

FWA: 24,773–25,445/25,781–26,453 GHz; izsniegtas 10 VAS ES atļaujas;

AS: 26,5–27,5 GHz; Josla pašlaik netiek izmantota un tuvākajā laikā nav plānota tās izmantošana AS vajadzībām.

-          37-40,5 GHz;

  •      Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
  •      SPRK ir piešķīris lietošanas tiesības radio frekvenču joslā 37 – 39,5 GHz

Uzņēmums                                           Radiofrekvenču josla   Termiņš-līdz      Teritorija

Latvijas Mobilais Telefons SIA             37-39,5GHz                   03.12.2023.     LR

SIA "Telia Latvija"                                 37-39,5GHz                  31.12.2027.     LR

Unistars                                               37-39,5GHz                  14.09.2020.      LR

  •      Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Ciparu RRL: 37–39,5 GHz; izsniegtas 164 VAS ES atļaujas

Zemes radiostacijas: 37,5–38 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas

Zemes radiostacijas: 39,5–40,5 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas

-          42,5-43,5 GHz;

  •      MK noteikumos Nr.143 iekļautās radio frekvenču joslas: 40,5 – 43,5 GHz.
  •      SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
  •      Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Ciparu MWS (MVDS): 40,5–43,5 GHz;

VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas.

-          45,5-47 GHz;

  •       Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
  •       SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
  •       Iedalījums radiosakaru sistēmām Latvijas NRFP nav noteikts.

-          47,2-50,2 GHz;

  •       Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
  •       SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
  •       Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

SAB/SAP: 47,2-48,5 GHz

HAPS: 47,2-47,5; 47,9-48,2 GHz;

HDFSS:47,5–47,9 GHz;

RRL: 48,5–50,2 GHz;

HDFSS: 48,2–48,54 GHz;

HDFSS: 49,44–50,2 GHz;

VAS ES atļaujas iepriekš minētajās joslās pašlaik nav izsniegtas

-          50,4-52,6 GHz;

  •       Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
  •       SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
  •       Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

RRL: 51,4–52,6 GHz;

Nav noteikts: 50,4–51,4 GHz;

VAS ES atļaujas iepriekš minētajās joslās pašlaik nav izsniegtas.

-          66-76 GHz;

  •       Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
  •       SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
  •       Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Nav noteikts: 66–71 GHz

AS: 71-74 GHz; josla pašlaik netiek izmantota AS vajadzībām.

RRL: 74 – 76 GHz; izsniegtas 115 VAS ES atļaujas

-          81-86 GHz;

  •       Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
  •       SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
  •       Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Radioamatieru radiostacijas: 76–81,5 GHz;

SRD: 75–85MHz; Nav zināms SRD radioiekārtu lietošanas apjoms šajā joslā.

AS: 81–84 GHz; josla pašlaik netiek izmantota AS vajadzībām

Ciparu RRL: 84–86 GHz; izsniegtas 115 VAS ES atļaujas

2.

-          31,8-33,4 GHz;

  •       MK noteikumos Nr.143 iekļautās radio frekvenču joslas: 31,815–32,347 GHz/32,627-33,159 GHz.
  •       SPRK ir piešķīris lietošanas tiesības radio frekvenču joslā 31,8 - 33,4 GHz;

Uzņēmums                               Radiofrekvenču josla                           Termiņš-līdz      Teritorija

Bite Latvija                               31,8-33,4GHz(1 bloks)                          31.07.2027.    LR

Latvijas Mobilais Telefons SIA 31,8-33,4GHz(1 bloks)                           07.08.2027.    LR

SIA " TELE2"                             32 GHz (4 kanāli)                                12.05.2019.     LR

  •       Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

FWA: 31,8–32,361/32,641–32,627 GHz; izsniegtas 324 VAS ES atļaujas.

Ciparu RRL: 32,361–32,552/33,173–33,4 GHz; VAS ES atļaujas šajā joslā pašlaik nav izsniegtas

-          40,5-42,5 GHz;

  •        MK noteikumos Nr.143 iekļautās radio frekvenču joslas: 40,5–43,5 GHz.
  •        SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
  •        Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Ciparu MWS (MVDS): 40,5–43,5 GHz;

Zemes radiostacijas: 40,5–42,5 GHz

VAS ES atļaujas iepriekš minētajās joslās pašlaik nav izsniegtas.

-          47-47,2 GHz;

  •        Radio frekvenču josla nav iekļauta MK noteikumos Nr.143.
  •        SPRK nav piešķīris lietošanas tiesības.
  •        Iedalījums radiosakaru sistēmām saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1151:

Radioamatieru radiostacijas: 47–47,2 GHz;

VAS ES atļaujas iepriekš minētajās joslās pašlaik nav izsniegtas

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

EK viedoklis:

Eiropas elektronisko sakaru un savienojamības politika (European Electronic Communication and Connectivity policy) ir vērsta uz visu Eiropas pilsoņu visaptverošu īpaši augstu (ultra-high) platjoslas savienojamību un novatorisku lietojumu veicināšanu vienotajā tirgū. ES vēlas kļūt par līderi mobilo sakaru tīklu tehnoloģijas attīstībā. Eiropas 5G stratēģija ir izklāstīta RSPG atzinumā par 5G3, EK paziņojumā par

Eiropas gigabitu sabiedrību4 un EK rīcības plānā attiecībā uz 5G5, tostarp ir paredzams ieguvums no daudzu nozaru kopējās ekosistēmas, piemēram, automatizētā braukšana, e-veselība, enerģijas pārvaldība, iespējamie drošības pielietojumi.

EK ir izdevusi mandātu CEPT ar mērķi izstrādāt harmonizētus tehniskos nosacījumus radio frekvenču spektra izmantošanai, atbalstot nākamās paaudzes (5G) sauszemes bezvadu sakaru sistēmas Savienībā6.

CEPT viedoklis:

  1.  
  • 24,25-27,5 GHz;

Kā atbilde uz Eiropas Komisijas mandātu, notiek ziņojuma CEPT report 68 harmonizētie tehniskie nosacījumi radio frekvenču joslā 24,25-27,5 GHz projekta izstrāde.

Paralēli notiek lēmuma ECC decision (18)FF par harmonizētajiem tehniskajiem nosacījumiem mobilo/fiksēto sakaru tīklu (MFCN) darbībai 24,25-27,5 GHz joslā projekta izstrāde. RSPG ir ieteikusi 26 GHz joslu (pietiekami lielā tās daļu) IMT-2020 elektronisko sakaru sistēmām ES harmonizēt līdz 2020. gadam.

CEPT iesniegtie saderības pētījumi liecina, ka ir nepieciešams izmantot dažādas tehnikas ietekmes mazināšanas uz blakus joslās esošajiem satelītu dienestiem, lai tos pietiekami aizsargātu.

  • 37-40,5 GHz;

CEPT pētījumi liecina, ka maksimālie attālumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu SRS (s-to-E) zemes stacijas, kas darbojas 37-38 GHz joslā, būtu 30 līdz 82 km.

  • 42,5-43,5 GHz;

Savietojamība ar RAS (radio astronomija; darbojas 42,5-43,5 GHz) sistēmām ir iespējama, tomēr maksimālie attālumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu RAS, sasniedz 56 km.

  • 45,5-47 GHz;

Līdz šim CEPT un ITU-R iesniegtie pētījumi liecina, ka pašreizējie IMT-2020 nevēlamie emisiju līmeņi nebūs pietiekami, lai nodrošinātu EESS (pasīvo) sensoru aizsardzību 50,2-50,4 GHz joslā, un ka tikai krasa IMT-2020 emisijas samazināšana šajās joslās var nodrošināt šādu aizsardzību.

  • 47,2-50,2 GHz;

Līdz šim CEPT un ITU-R iesniegtie pētījumi liecina, ka pašreizējie IMT-2020 nevēlamie emisiju līmeņi nebūs pietiekami, lai nodrošinātu EESS (pasīvo) sensoru aizsardzību 50,2-50,4 GHz joslā, un ka tikai krasa IMT-2020 emisijas samazināšana šajās joslās var nodrošināt šādu aizsardzību.

  • 50,4-52,6 GHz;

Līdz šim CEPT un ITU-R iesniegtie pētījumi liecina, ka pašreizējie IMT-2020 nevēlamie emisiju līmeņi nebūs pietiekami, lai nodrošinātu EESS (pasīvo) sensoru aizsardzību 50,2-50,4 GHz un 52,6-53,25 GHz joslās, un ka tikai krasa IMT-2020 emisijas samazināšana šajās joslās var nodrošināt šādu aizsardzību.

  • 66-76 GHz;

66-71 GHz.

Notiek saderības pētījumi ar DRS (Data relay satellite).

71-76 GHz.

Šī josla (pārī ar 81-86 GHz) tiek izmantota fiksētajā dienestā, un tā tiek uzskatīta par piemērotu arī IMT-2020 staciju atvilcei (backhouling).

Pētījums liecina, ka, lai aizsargātu automobiļu radarus 76-81 GHz frekvenču joslā, ir nepieciešams nodrošināt nevēlamās emisijas vērtību gan BS, gan UE pusē, kas nepārsniedz -30 dBm/MHz.

  • 81-86 GHz;

Šī josla (pārī ar 71-76 GHz) tiek izmantota fiksētajā dienestā, un tā tiek uzskatīta par piemērotu arī IMT-2020 staciju atvilcei (backhouling). Pētījums liecina, ka lai aizsargātu automobiļu radarus 76-81 GHz frekvenču joslā, ir nepieciešams nodrošināt nevēlamās emisijas vērtību gan BS, gan UE pusē, kas nepārsniedz -30 dBm/MHz.

Līdz šim CEPT un ITU-R iesniegtie pētījumi liecina, ka pašreizējie IMT-2020 nevēlamie emisiju līmeņi nebūs pietiekami, lai nodrošinātu EESS (pasīvo) sensoru aizsardzību 86-92 GHz joslā, un ka tikai krasa IMT-2020 emisijas samazināšana šajās joslās var nodrošināt šādu aizsardzību.

2.

  • 31,8-33,4 GHz;

Tehniskie pētījumi liecina, ka IMT un radionavigācijas dienesta saderība 32 GHz frekvenču joslā nav iespējama, jo īpaši attiecībā uz gaisa kuģniecības radariem, kur koordinācijas /izņēmumu zonas var sasniegt 100 km arī ap nelielu lidostu.

Līdz šim CEPT un ITU-R iesniegtie pētījumi liecina, ka pašreizējie IMT-2020 nevēlamie emisiju līmeņi nebūs pietiekami, lai nodrošinātu EESS (pasīvo) sensoru aizsardzību 31,3-31,8 GHz joslā, un ka tikai krasa IMT-2020 emisijas samazināšana šajās joslās var nodrošināt šādu aizsardzību.

Pētījumi liecina, ka maksimālie attālumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu SRS (s-to-E) zemes stacijas, kas darbojas 31,8-32,3 GHz joslā, būtu 30 līdz 82 km.

Ja šo frekvenču joslu neizmanto priekš IMT/5G vajadzībām, tad to var izmantot fiksētā dienesta migrēšanai no 26 GHz.

  • 40,5-42,5 GHz;

TBD.

  • 47-47,2 GHz;

Līdz šim CEPT un ITU-R iesniegtie pētījumi liecina, ka pašreizējie IMT-2020 nevēlamie emisiju līmeņi nebūs pietiekami, lai nodrošinātu EESS (pasīvo) sensoru aizsardzību 50,2-50,4 GHz joslā, un ka tikai krasa IMT-2020 emisijas samazināšana šajās joslās var nodrošināt šādu aizsardzību.

VAS ES viedoklis

  1.  
  • 24,25-27,5 GHz;

VAS ES atbalsta CEPT pozīciju par joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju skaits joslā nav liels un ka joslā un blakus joslās esošo sistēmu saderība ir iespējama, ko apliecina CEPT veiktie pētījumi.

  • 37-40,5 GHz;

VAS ES nebalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai frekvenču joslā 37 – 39,5 GHz, ņemot vērā, ka ir izsniegtas 164 radio frekvenču piešķīruma atļaujas.

Radio frekvenču joslā 39,5 – 40,5 GHz VAS ES atbalsta saderības pētījumus.

  • 42,5-43,5 GHz;

VAS ES atbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd šajā joslā nav izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju.

  • 45,5-47 GHz;

VAS ES atbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā šai joslai nav noteikts iedalījums radiosakaru sistēmai.

  • 47,2-50,2 GHz;

VAS ES atbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd šajā joslā nav izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju.

  • 50,4-52,6 GHz;

VAS ES atbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā 50,4–51,4 GHz joslai nav noteikts iedalījums radiosakaru sistēmai, kā arī joslā 51,4–52,6 GHz šobrīd nav izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju.

 

  • 66-76 GHz;

VAS ES atbalsta 66-71 GHz joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd joslā nav izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju.

VAS ES neatbalsta 71-76 GHz identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai ņemot vērā, ka ir izsniegtas 115 radio frekvenču piešķīruma atļaujas, kā arī ir iesniegti grozījumi NRFP, paredzot joslu Ciparu RRL.

  • 81-86 GHz;

VAS ES neatbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai frekvenču joslā 37 – 39,5 GHz, ņemot vērā, ka ir izsniegtas 115 radio frekvenču piešķīruma atļaujas, kā arī ir iesniegti grozījumi NRFP, paredzot visu joslu Ciparu RRL.

2.

  • 31,8-33,4 GHz;

VAS ES neiebilst pret joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd joslā ir izsniegtās 227 radio frekvenču piešķīruma atļaujas, kā arī to, ka radio frekvenču spektra lietošanas tiesības ir piešķirtas mobiliem sakaru operatoriem.

  • 40,5-42,5 GHz;

VAS ES atbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd šajā joslā nav izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju.

  • 47-47,2 GHz;

VAS ES atbalsta joslas identificēšanu IMT radiosakaru sistēmai, ņemot vērā, ka šobrīd šajā joslā nav izsniegto radio frekvenču piešķīruma atļauju.

Ja nepieciešams, iekļaujot pētījumus attiecībā uz dienestiem blakus joslās

Veicot pētījumus joslā 24,5-27,5 GHz, jāņem vērā vajadzību nodrošināt aizsardzību esošām zemes stacijām un turpmāko uztverošo zemes staciju izvietošana ar EESS (space-to-Earth) un SRS (space-to-Earth) sadalījumu 25,5-27 GHz frekvenču joslā.

“STRATEGIC SPECTRUM ROADMAP TOWARDS 5G FOR EUROPE. RSPG Second Opinion on 5G networks. RADIO SPECTRUM POLICY GROUP. RSPG18-005 FINAL. Brussels, 30 January 2018”

“Mandate to CEPT to develop harmonised technical conditions for spectrum use in support of the introduction of next-generation (5G) terrestrial wireless systems in the Union”. European Commission Radio Spectrum Committee Working Document.  DG CONNECT/B4  RSCOM16-40rev3.  Brussels, 7 December, 2016

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.14 (2. grupas AI)

AI 1.14 to consider, on the basis of ITU-R studies in accordance with Resolution 160 (WRC-15), appropriate regulatory actions for high-altitude platform stations (HAPS), within existing fixed-service allocations
AI 1.14 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.15 (2. grupas AI)

AI 1.15 to consider identification of frequency bands for use by administrations for the land-mobile and fixed services applications operating in the frequency range 275-450 GHz, in accordance with Resolution 767 (WRC-15)
AI 1.15 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 1.16 (1. grupas AI)

AI 1.16 to consider issues related to wireless access systems, including radio local area networks (WAS/RLAN), in the frequency bands between 5 150 MHz and 5 925 MHz, and take the appropriate regulatory actions, including additional spectrum allocations to the mobile service, in accordance with Resolution 239 (WRC-15)
AI 1.16 Saskaņā ar Rezolūciju Nr. 239 (WRC-15), izskatīt bezvadu piekļuves sistēmu jautājumus, ieskaitot bezvadu lokālos tīklus (WAS/RLAN) frekvenču joslās no 5150 MHz līdz 5925 MHz, un veikt atbilstošus regulatīvos pasākumus, tostarp papildu spektra sadalīšanu mobilajam dienestam

 

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Šajā darba kārtības punktā tiek turpinātas WRC-15 aizsāktās aktivitātes. Tika izskatīta iespēja frekvenču joslas 5350-5470 MHz un 5725-5850 MHz sadalīt mobilajam dienestam un darīt pieejamu bezvadu lokāliem tīkliem (RLAN). WRC-15 šāds sadalījums netika ieviests. Pamatojoties uz Eiropas iniciatīvu, WRC-15 nolēma veikt turpmākus pētījumus aplūkojot visu 5150-5925 MHz joslu, lai reaģētu uz bezvadu piekļuves sistēmu (ieskaitot RLAN) pieprasījumu nodrošināt pieeju plašākam spektram ar kanāla platumiem līdz 160 MHz un atvieglotiem nosacījumiem esošajā 5GHz joslā, kas identificēti RLAN. Darba kārtības punktā tiek izskatīti pētījumu rezultāti frekvenču joslās no 5150 MHz līdz 5925 MHz par bezvadu piekļuves sistēmām, ieskaitot bezvadu lokālos tīklus (WAS/RLAN). Tas ietvers sekojošus elementus, kas pilnībā ir izklāstīti Rezolūcijā Nr. 239 (WRC-15):

  • WAS/RLAN tehniskie parametri un darbības prasības 5 GHz frekvenču diapazonā;
  • Saderība pētījumi starp WAS/RLAN un esošajiem primārajiem dienestiem, jo īpaši, lai apskatītu piemērotus RLAN traucējumu mazināšanas paņēmienus ar mērķi iespējot RLAN sekojošās frekvenču joslās: 5350-5470 MHz, 5725-5850 MHz un 5850-5925 MHz;
  • Saderība pētījumi starp WAS/RLAN lietojumiem un pašreizējiem dienestiem frekvenču joslā 5150-5350 MHz ar iespēju veikt ekspluatāciju laukā, ietverot iespējamos saistītos apstākļus un papildus traucējumu mazināšanas paņēmienus.frekvenču josla 5350-5460 MHz visā pasaulē ir sadalīta gaisa kuģniecības radionavigācijas dienestam (RR 5.449) uz primāriem nosacījumiem;
  • frekvenču josla 5460-5470 MHz visā pasaulē ir sadalīta radionavigācijas dienestam (RR 5.449) uz primāriem nosacījumiem;
  • frekvenču josla 5350-5470 MHz visā pasaulē ir sadalīta Zemes izpētes satelītu (aktīvais) (RR 5.448B), izplatījuma izpētes (aktīvais) (RR 5.448C) un radiolokācijas (RR 5.448D) dienestiem uz ko-primāriem nosacījumiem;
  • frekvenču josla 5725-5850 MHz visā pasaulē ir sadalīta radiolokācijas dienestam uz primāriem nosacījumiem un 1. reģionā fiksētajam satelītu dienestam;
  • frekvenču josla 5850-5925 MHz visā pasaulē ir sadalīta mobilajam, fiksētajam un fiksētajam satelītu dienestam uz primāriem nosacījumiem;
  • frekvenču joslas 5150-5250 MHz, 5250-5350 MHz un 5470-5725 MHz ir piešķirtas mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem, lai ieviestu WAS/RLAN lietojumu saskaņā ar Rezolūciju 229 (Rev.WRC-12);
  • frekvenču josla 5250-5850 MHz visā pasaulē ir piešķirta uz primāriem nosacījumiem radiolokācijas dienestam;
  • frekvenču josla 5350-5470 MHz nav sadalīta mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem;
  • frekvenču josla 5725-5850 MHz nav sadalīta mobilajam dienestam uz primāriem nosacījumiem, tomēr saskaņā ar zemsvītras piezīmēm dažās valstīs šī josla ir sadalīta mobilajam un fiksētajam dienestiem;

Iedalījums radio sakaru sistēmām Latvijā radio frekvenču joslā 5150-5925 MHz saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu (MK noteikumi Nr. 1151):

SRD: 5150–5350 MHz (Platjoslas datu pārraides sistēmas. lietošanas atļauja tikai telpās; 2005/513/EK, 2007/90/EK, ECC/DEC/(04)08);
SRD: 4500–10 600 MHz (radionoteikšanas ierīces; 2006/771/EK, 2013/752/ES)
AS un CS: 5250–5850 MHz;
SRD: 5470–5725 MHz (Platjoslas datu pārraides sistēmas; 2005/513/EK, ECC/DEC/(04)08)
Radioamatieru radiostacijas: 5650–5850 MHz
SRD: 5725–5875 MHz (Nespecifiskās maza darbības attāluma ierīces; 2006/771/EK, 2013/752/ES)
SRD: 5795–5815 MHz (Transporta un satiksmes telemātikas ierīces; 2006/771/EK, 2013/752/ES)
ISM: 5725–5875 MHz
ITS: 5875–5905 MHz (2008/671/EK, ECC/DEC/(08)01)
 

Ieviesti atbilstošie komisijas un ECC lēmumi.

Komisijas 2005. gada 11. jūlija Lēmums 2005/513/EK par radiofrekvenču saskaņotu lietošanu 5 GHz frekvenču joslā bezvadu pieejas sistēmu, tostarp bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN) ieviešanai.

Komisijas 2007. gada 12. februāris Lēmuma 2007/90/EK, ar ko groza Lēmumu 2005/513/EK par radiofrekvenču saskaņotu lietošanu 5 GHz frekvenču joslā bezvadu pieejas sistēmu, tostarp bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN) ieviešanai.

ECC/DEC/(04)08 – ECC 2004. gada 12. novembra lēmums par 5 GHz frekvenču joslas harmonizētu izmantošanu bezvadu pieejas sistēmu, ieskaitot bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN), ieviešanai.

Komisijas 2006. gada 9. novembra Lēmuma 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu.

Komisijas 2013. gada 11. decembra Lēmums 2013/752/ES, ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu un Lēmuma 2005/928/EK atcelšanu.

Komisijas 2008. gada 5. augusta Lēmums 2008/671/EK par 5875–5905 MHz frekvenču joslas radiofrekvenču spektra harmonizētu izmantošanu ar drošību saistītiem viedo transporta sistēmu (ITS) lietojumiem.

ECC/DEC/(08)01 – ECC 2008. gada 14. marta lēmums par 5875–5925 MHz frekvenču joslas harmonizētu izmantošanu intelektiskām transporta sistēmām (ITS).

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram ir izsniegta lietošanas atļauja meteoroloģiskā radara darbībai (centrālā frekvence 5660 MHz), kas derīga līdz 19.01.2019.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

EK viedoklis:

RSPG:

  • frekvenču joslās 5250-5350, 5350-5470 un 5850-5925 MHz netiek atbalstītas izmaiņas RR;
  • nodrošināt savietojamību ar citiem radio sakaru dienestiem un lietojumiem visā frekvenču joslā ņemot vērā arī papildus traucējumu mazināšanas paņēmienus, jo īpaši ar Road Tolling (ceļu nodevas), eTachograph, ITS (intelektiskās transporta sistēmas) 5725-5850 MHz joslā, uz kurām attiecas ES tiesību akti un radariem;
  • atkarībā no pētījumu rezultātiem, kas minēti iepriekšējā apakšpunktā, kā arī atbildot uz bezvadu lokālo tīklu (ieskaitot RLAN) pieprasījumu, atbalstīt jaunu sadalījumu mobilajam dienestam, kā arī esošo nosacījumu mīkstināšanu 5150-5250 MHz un 5725-5850 MHz joslā, ja ir nepieciešams;
  • jebkuri grozījumi, kas veikti saskaņā ar 9.1.5 darba kārtības punktu, neietekmē esošos saderības nosacījumus saistībā ar RLAN, lai nodrošinātu citu dienestu aizsardzību joslās 5250-5350 un 5470-5725 MHz.

CEPT viedoklis:

  •  5150–5250 MHz frekvenču joslā CEPT atzīmē, ka WAS/RLAN pielietojums ārtelpās ietekmētu MSS padeves/saites līnijas (feeder links), gaisa kuģniecības radionavigāciju un telemetrijas sistēmu (RR 5.446C) darbību. Tomēr CEPT joprojām pēta pielietojuma ierobežojumus (piemēram, lietošanu automašīnās) kombinācijā ar attiecīgiem traucējumu mazināšanas paņēmieniem, lai sasniegtu līdzāspastāvēšanu ar pašreizējiem dienestiem.
  •  5250–5350 MHz frekvenču joslā CEPT atzīmē, ka pašreizējie pētījumi liecina par grūtībām panākt līdzāspastāvēšanu ar dažiem pašreizējiem dienestiem, tādēļ šajā joslā netiek atbalstītas izmaiņas RR;
  •  5350–5470 MHz frekvenču joslā netiek atbalstītas izmaiņas RR, jo šobrīd nav atrast risinājums, lai pietiekami aizsargātu EESS (aktīvās) sistēmas un radarus.
  •  5725–5850 MHz frekvenču joslā CEPT atbalstītu sadalīšanu mobilajam dienestam pielāgojot WAS/RLAN lietošanu, ja saderības pētījumi spētu uzrādīt efektīvus jaunus papildus traucējumu mazināšanas paņēmienus, lai nodrošinātu radaru, fiksētā dienesta (skatīt ITU RR 5.455) un FSS izplatījuma staciju uztvērēju aizsardzību. Jāpiezīmē, ka CEPT ņems vērā saderības pētījumus starp RLAN un specifiskiem pielietojumiem CEPT ietvaros.
  •  5850–5925 MHz frekvenču joslā CEPT atzīmē, ka pašreizējie pētījumi liecina par grūtībām panākt līdzāspastāvēšanu ar citiem pašreizējiem dienestiem, nenosakot tiem nekādus papildus ierobežojumus, piemēram, FSS (izplatījuma staciju uztvērēji) un esošiem mobilā dienesta pielietojumiem kā ITS (ieskaitot pilsētas dzelzceļu). Tādēļ šajā joslā netiek atbalstītas izmaiņas RR.

VAS ES viedoklis

Līdz šim vairākkārt ir novēroti traucējumi meteoroloģiskā radara darbībā, ko izraisīja WAS/RLAN radioiekārtu izmantošana neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. VAS ES atbalsta CEPT viedokli un turpmāku pētījumu veikšanu joslās, kur izmantojot papildus traucējumu mazināšanas paņēmienus, būtu iespējams nodrošināt esošo lietotāju un sistēmu pietiekamu aizsardzību.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 2 (2. grupas AI)

AI 2 to examine the revised ITU-R Recommendations incorporated by reference in the Radio Regulations communicated by the Radiocommunication Assembly, in accordance with Resolution 28 (Rev.WRC-15), and to decide whether or not to update the corresponding references in the Radio Regulations, in accordance with the principles contained in Annex 1 to Resolution 27 (Rev.WRC-12)
AI 2 Pārbaudīt Radiosakaru Asamblejas paziņotās pārskatītās ITU-R Rekomendācijas, kas ar atsauci ir iekļautas Radionoteikumos, un lemt vai attiecīgās atsauces Radionoteikumos ir labojamas, saskaņā ar Rezolūcijas Nr. 27 (Rev.WRC-12) 1. pielikumā noteikto

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 4 (2. grupas AI)

AI 4 in accordance with Resolution 95 (Rev.WRC-07), to review the resolutions and recommendations of previous conferences with a view to their possible revision, replacement or abrogation
AI 4 Izskatīt iepriekšējo conferenču rezolūcijas un rekomendācijas ar mērķi par to iespējamu pārskatīšanu, aizstāšanu vai atcelšanu, saskaņā ar Rezolūciju Nr. 95 (Rev.WRC-07)

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 7 (2. grupas AI)

AI 7 to consider possible changes, and other options, in response to Resolution 86 (Rev. Marrakesh, 2002) of the Plenipotentiary Conference, an advance publication, coordination, notification and recording procedures for frequency assignments pertaining to satellite networks, in accordance with Resolution 86 (Rev.WRC-07), in order to facilitate rational, efficient and economical use of radio frequencies and any associated orbits, including the geostationary satellite orbit
AI 7 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 8 (1. grupas AI)

AI 8 to consider and take appropriate action on requests from administrations to delete their country footnotes or to have their country name deleted from footnotes, if no longer required, taking into account Resolution 26 (Rev.WRC-07)
AI 8 Izskatīt administrāciju pieprasījumus dzēst valstu zemsvītras piezīmes vai dzēst valsts nosaukumu no piezīmes, ja tās vairs nav nepieciešamas, un veikt nepieciešamās darbības, ņemot vērā Rezolūciju Nr. 26 (WRC-07)

 

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Latvijas vārds minēts 12 RR2016 zemsvītras piezīmēs. Izmaiņas piezīmēs nav nepieciešamas, izņemot 5.163 un 5.164. Pašlaik Latvijai ITU RR vispār nav sadalījuma mobilajam dienestam 58-68 MHz joslā. Lai panāktu sadalījumu sauszemes mobilajam dienestam Latvijā, nepieciešams grozīt minētās RR zemsvītras piezīmes, iepriekš izmaiņas saskaņojot ar RCC, kuras dalībvalstu intereses var tikt skartas.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT uzskata, ka nav nepieciešams mainīt 26. rezolūciju (Rev. WRC-07).

A jautājums - zemsvītras piezīmju vai valstu nosaukumu svītrošana no zemsvītras piezīmēm

- CEPT atbalsta administrācijas, kuras uzņemas iniciatīvu pārskatīt savas zemsvītras piezīmes un ierosināt svītrot savas valsts nosaukumus vai izslēgt valstu zemsvītras piezīmes, ja tās vairs nav vajadzīgas.

B jautājums - valstu nosaukumu pievienošana zemsvītras piezīmēs vai jaunu valstu zemsvītras piezīmēs

- CEPT uzskata, ka šis darba kārtības punkts nav paredzēts valstu nosaukumu pievienošanai zemsvītras piezīmēs un jaunu valstu zemsvītras piezīmju pievienošanai.

- CEPT uzskata, ka konferences var turpināt risināt pieprasījumus iekļaut valstu nosaukumus esošajās zemsvītras piezīmēs, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ievērojot principu, ka var uzskatīt priekšlikumus par valstu nosaukumu pievienošanu esošajām zemsvītras piezīmēm, ievērojot nosacījumu, ka skartās valstis nav iebildušas.

- CEPT uzskata, ka nevajadzētu ņemt vērā priekšlikumus jaunu valstu zemsvītras piezīmju pievienošanai, kas nav saistīti ar šīs konferences darba kārtības jautājumiem.

RCC viedoklis:

- RCC administrācijas atbalsta ITU-R darbību attiecībā uz globālo radiofrekvenču spektra saskaņošanu, izslēdzot valstu zemsvītras piezīmes vai valstu nosaukumus no zemsvītras piezīmēm, kas iekļautas RR 5. pantā;

- RCC administrācijas uzskata, ka šis darba kārtības punkts nav paredzēts valstu nosaukumu pievienošanai zemsvītras piezīmēs, kā arī jaunu zemteksta piezīmju izveidei.

CEPT administrācijas tiek aicinātas: kritiski izpētīt savas valsts zemsvītras piezīmes, nosakot, vai tās joprojām ir vajadzīgas pašreizējā formā, un, ja iespējams, ierosināt svītrot savas valsts zemsvītras piezīmes vai valstu nosaukumus zemsvītras piezīmēs un informēt CEPT koordinatoru par šo darba kārtības jautājumu Dmytro Protsenko (protsenko@ucrf.gov.ua) par saviem nodomiem, pat ja nolemts neveikt nekādus svītrojumus.

VAS ES viedoklis

Nepieciešami sekojoši grozījumi RR zemsvītras piezīmēs 5.163 un 5.164, lai nodrošinātu Latvijai ITU RR 47-68 MHz joslas primāru sadalījumu sauszemes mobilajam dienestam civilo un militāro radiofrekvenču spektra lietotāju interesēs. Pašlaik Latvijai ITU RR vispār nav sadalījuma mobilajam dienestam 58-68 MHz joslā.

5.163        Additional allocation:  in Armenia, Belarus, the Russian Federation, Georgia, Hungary, Kazakhstan, Latvia, Moldova, Uzbekistan, Kyrgyzstan, Tajikistan, Turkmenistan and Ukraine, the bands 47-48.5 MHz and 56.5‑58 MHz are also allocated to the fixed and land mobile services on a secondary basis.    (WRC‑12)

5.164 Additional allocation:  in Albania, Algeria, Germany, Austria, Belgium, Bosnia and Herzegovina, Botswana, Bulgaria, Côte d'Ivoire, Croatia, Denmark, Spain, Estonia, Finland, France, Gabon, Greece, Ireland, Israel, Italy, Jordan, Latvia, Lebanon, Libya, Liechtenstein, Lithuania, Luxembourg, Madagascar, Mali, Malta, Morocco, Mauritania, Monaco, Montenegro, Nigeria, Norway, the Netherlands, Poland, Syrian Arab Republic, Slovakia, Czech Rep., Romania, the United Kingdom, Serbia, Slovenia, Sweden, Switzerland, Swaziland, Chad, Togo, Tunisia and Turkey, the frequency band 47-68 MHz, in South Africa the frequency band 47-50 MHz, and in Latvia the frequency band 48.5-56.5 MHz, are also allocated to the land mobile service on a primary basis. However, stations of the land mobile service in the countries mentioned in connection with each frequency band referred to in this footnote shall not cause harmful interference to, or claim protection from, existing or planned broadcasting stations of countries other than those mentioned in connection with the frequency band.     (WRC‑15)

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1 (2. grupas AI)

AI 9.1 to consider and approve the Report of the Director of the Radiocommunication Bureau, in accordance with Article 7 of the Convention on the activities of the Radiocommunication Sector since WRC-15
AI 9.1 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.1 (1. grupas AI)

AI 9.1.1 to study possible technical and operational measures to ensure coexistence and compatibility between the terrestrial component of IMT (in the mobile service) and the satellite component of IMT (in the mobile service and the mobile-satellite service) in the frequency bands 1 980-2 010 MHz and 2 170-2 2002 170-2 200 MHz where those frequency bands are shared by mobile service and the mobile-satellite service in different countries, in particular for the deployment of independent satellite and terrestrial components of IMT and to facilitate development of both the satellite and terrestrial components of IMT
AI 9.1.1 Izpētīt iespējamos tehniskos un ekspluatācijas pasākumus, lai nodrošinātu IMT zemes komponentes (mobilajā dienestā) un IMT satelītu komponentes (mobilajā dienestā un mobilajā satelītu dienestā) līdzāspastāvēšanu un saderību frekvenču joslās 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz, kur šīs frekvenču joslas dažādās valstīs koplieto mobilais dienests un mobilais satelītu dienests, it sevišķi nesaistītām IMT satelītu un zemes komponentēm, un atvieglot kā satelītu, tā arī zemes IMT komponentu attīstīšanu

 

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz regulējums

ITU regulējums

Saskaņā ar ITU Radionoteikumiem frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz ir sadalītas fiksētajam, mobilajam un mobilajam satelītu dienestam uz primāra pamata.


1992. gada Pasaules administratīvā radiosakaru konference (World Administrative Radio Conference (WARC-92)), sadalīja frekvenču joslas 1980-2010 MHz (Zeme-izplatījums) un 2170-2200 MHz (izplatījums-Zeme) mobilajam satelītu dienestam uz ko-primāra pamata ar fiksēto un mobilo dienestu (skatīt arī 5.351A, 5.389A).

WARC‑92 frekvenču joslas 1885-2025 MHz un 2110-2200 MHz identificēja IMT-2000, tai skaitā 1980-2010 MHz un 2170‑2200 MHz frekvenču joslas IMT-2000 satelītu komponentiem visos trīs ITU reģionos saskaņā ar zemteksta piezīmi Nr. 5.388 un Rezolūcijas 212 (Rev.WRC‑07) nosacījumiem. Vēlāk joslu identifikācija tika papildināta ar IMT (skatīt arī Rezolūciju 225 (Rev.WRC-12) un Rezolūciju 223 (Rev.WRC-15)). Līdz ar to frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170‑2200 MHz ir iedalītas gan IMT zemes komponentiem, gan arī IMT satelītu komponentiem.

Saskaņā ar zemteksta piezīmi Nr. 5.389A, lai frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170 2200 MHz izmantotu mobilajam satelītu dienestam, ir jāveic radiofrekvences piešķīrumu starptautiskā koordinācija saskaņā ar 9.11A pantu un Rezolūcijas Nr. 716 nosacījumiem (Rev.WRC-2000). Satelītsakari pēc savas būtības darbojas pāri valstu robežām, un tāpēc uz tiem papildus valsts noteiktajam regulējumam ir attiecināms starptautisks vai reģionāls regulējums.

Vairākās ITU 2.Reģiona valstīs (Amerikas valstis) saskaņā ar zemteksta piezīmi Nr. 5.389B frekvenču joslai 1980-1990 MHz ir noteikta fiksētā un mobilā dienesta aizsardzība no MSS.

Rekomendācija ITU-R M.1036-5 nosaka frekvenču kanālu plānus IMT zemes komponentu sistēmu (tradicionālie MFCN tīkli) izmantošanai, tajā skaitā arī frekvenču joslām 1980-2010 MHz un 2 170-2200 MHz.


Attēls 1. Frekvenču kanālu plāni IMT zemes sistēmām (avots: ITU-R  M.1036-5)

 

CEPT un ES regulējums

Saskaņā ar ERC/DEC/(97)03 1997.gadā frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz CEPT tika noteiktas individuālajām S-PCS sistēmām mobilo Zemes staciju (MESs) izmantošanai, vēlāk šo lēmumu atcēla ar ECC/DEC/(09)02. 2006. gadā CEPT pārskatīja regulatīvos ietvarus MSS sistēmu izmantošanai šajās joslās ar mērķi aptvert jaunākās paaudzes MSS, tajā skaitā arī MSS CGC (Complementary Ground Component).

Saskaņā ar ECC/DEC/(06)09 un 2007/98/EC frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz pašlaik ir iedalītas mobilā satelītu dienesta (MSS) sistēmām, šīs sistēmas CEPT un ES dalībvalstīs var tikt papildinātas ar papildu zemes komponenti (CGC). Saskaņā ar Lēmumu 2007/98/EK radiofrekvenču spektru 1980-2010 MHz izmanto sakariem “Zeme-izplatījums” un 2170-2200 MHz izmanto sakariem “izplatījums-Zeme”. Harmonizēt joslas MSS sistēmām EK nolēma, ņemot vērā pasīvu šo joslu tā laika izmantošanu, lai uzlabotu lauku apvidu pārklājumu, un lai nodrošināto mobilo satelītsakaru pakalpojumu attīstību. Eiropas Komisijas Lēmums Nr. 626/2008/EK attiecas uz sistēmu atlasi mobilo satelītsakaru pakalpojumu nodrošināšanai un atļauju piešķiršanai šīm sistēmām, bet 2009/449/EK attiecas uz operatoru atlasi Eiropas sistēmām, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus ES.

CEPT secinājusi, ka sistēmu, kas spēj nodrošināt mobilo satelītsakaru pakalpojumus, un sistēmu, kas nodrošina tikai zemes mobilo sakaru pakalpojumus (tradicionālie MFCN tīkli), līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā radiofrekvenču spektrā 2 GHz frekvenču joslās vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā nav iespējama bez kaitīgiem traucējumiem. MSS sistēmām šajās joslās ir noteikta prioritāte pār citām sistēmām. Neviens cits šo frekvenču joslu lietotājs nedrīkst radīt kaitīgus traucējumus sistēmām, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus, un nedrīkst prasīt aizsardzību pret kaitīgiem traucējumiem, ko rada sistēmas, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus ES.

Saskaņā ar 2009/449/EK frekvences, ko katram no izraudzītajiem pieteikuma iesniedzējiem 2 GHz joslā atļauts izmantot katrā ES dalībvalstī ir šādas: a) Inmarsat Ventures Limited: no 1980-1995 MHz sakariem “Zeme–izplatījums” un no 2170-2185 MHz sakariem “izplatījums–Zeme”; b) Solaris Mobile Limited: no 1995-2010 MHz sakariem “Zeme–izplatījums” un no 2185-2200 MHz sakariem“izplatījums–Zeme”.

Saskaņā ar CEPT Radiosakaru biroja (ECO) dokumentu datubāzi ECC/DEC/(06)09 lēmumu ir ieviesušas 32 CEPT administrācijas.

Attēls 2. ECC/DEC/(06)09 lēmuma ir ieviešana CEPT

MSS CGC

Saskaņā ar 2007/98/EK un 626/2008/EK uz zemes izvietoti papildu komponenti (CGC) ir mobilo satelītsakaru sistēmas (MSS) neatņemama daļa, un tos kontrolē satelīta resursu un tīkla pārvaldības mehānisms, tie izmanto to pašu pārraides virzienu un tās pašas frekvenču joslu daļas kā ar tiem saistītie satelīta komponenti (t.i., bāzes stacija raida MSS lejuplīnijas frekvencēs, un bāzes stacija uztver MSS augšuplīnijas frekvencēs) un nepalielina ar tiem saistītās mobilo satelītsakaru sistēmas radiofrekvenču spektra prasības.

CGC parasti izmanto, lai pastiprinātu ar satelītu palīdzību piedāvātos pakalpojumus zonās, kurās var būt neiespējami saglabāt nepārtrauktu redzamības līniju ar satelītu, jo horizontu aizsedz ēkas vai reljefs.

Mobilo satelītsakaru sistēmu “uz zemes izvietoti papildu komponenti” ir uz zemes izvietotas stacijas, ko izmanto fiksētās vietās, lai uzlabotu mobilo satelītsakaru pakalpojumu pieejamību ģeogrāfiskajās zonās, kas atrodas sistēmas satelīta(- u) uztveršanas zonā, kurās nevar nodrošināt pienācīgi kvalitatīvus sakarus ar vienu vai vairākām izplatījuma stacijām. Ja pārstāj darboties attiecīgās MSS satelīta komponents, uz zemes izvietoto papildu komponentu patstāvīga darbība nepārsniedz 18 mēnešus.


Attēls 3. Inmarsat vienkāršota Eiropas aviācijas tīkla (EAN) sistēmas diagramma

Saskaņā ar 2007/98/EK un 626/2008/EK lēmumiem CGC var tikt lietots tikai kā papildu risinājums MSS satelītiem.

CGC radiosaskarne uzvedas kā satelīts, kurš atrodas uz Zemes. Gala iekārta – mobilā zemes stacija – raida joslā 1980‑2010 MHz, un uztver joslā 2170‑2200 MHz. Savukārt satelīts un to papildinošā zemes stacija (CGC) raida joslā 2170‑2200 MHz un uztver joslā 1980‑2010 MHz. Tas norādīts dokumentā ECC Report 233 un VAS ES izsniegtajās „INMARSAT VENTURES LIMITED Latvijas filiāle” CGC staciju radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujās un ir saskaņā ar Lēmumu 2007/98/EK. „INMARSAT VENTURES LIMITED Latvijas filiāle” gadījumā galiekārta – mobilā zemes stacija - ir lidmašīnā.


Attēls 4. Gaisa kuģniecības CGC sistēma (avots: ECC Report 233)

Šobrīd CEPT un ES līmenī nav noteikti MSS CGC detalizēti harmonizēti izmantošanas un koordinācijas nosacījumi frekvenču joslās 1980-2010 MHz / 2170-2200 MHz. Dokumentā ECC Report 233 vienīgi ir doti ziņojuma izstrādei pieņemtie gaisa kuģniecības CGC parametri (bāzēti uz LTE sistēmas ETSI TS 136 104 standarta) un veikts elektromagnētiskās saderības vērtējums ar blakusjoslās strādājošām sistēmām ar pieņemtajiem parametriem.

Atbilstoši CEPT secinājumiem papildu uz zemes izvietotie komponenti nerada kaitīgus traucējumus, ja vien tie ir neatņemama daļa sistēmā, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus, un tos vada šādas sistēmas resursu un tīkla pārvaldības mehānisms, un tie darbojas tajās pašās radiofrekvenču joslas daļās kā sistēmas satelīta komponenti.

WRC-19 darba kārtības punkts 9.1.1.

Saskaņā ar Rezolūciju 212 (Rev.WRC15) neatkarīgu zemes un satelītu IMT komponentu izmantošana vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā vietā un izmantojot tās pašas frekvences nav iespējama, ja vien piemēro aizsargjoslas vai citus tehniskos paņēmienus. Ja zemes un satelītu IMT komponentes izmanto pieguļošajās ģeogrāfiskajās teritorijās, tad iespējams būtu vajadzīgi tehniski vai ekspluatācijas pasākumi, lai izvairītos no kaitīgiem radiotraucējumiem.

WRC-19 darba kārtības punkta 9.1.1. ietvaros skata iespējamos tehniskos un ekspluatācijas pasākumus, lai nodrošinātu IMT zemes un satelītu komponentu līdzāspastāvēšanu un saderību frekvenču joslās 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz dažādās valstīs.


Attēls 5. Radiotraucējumu iespējamie scenāriji starp IMT zemes un satelītu komponentēm (avots: Document 4C/343-E, 26 February 2018)

GSO satelīti strādā 36’000 km augstumā, bet ne-ģeostacionārie satelīti – sākot no 400-500 km.

Latvijā:

Saskaņā ar Latvijas Nacionālo Radiofrekvenču plānu (Ministru kabineta noteikumi Nr. 1151) frekvenču joslas 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz ir iedalītas:

1980–2010 MHz: UMTS/IMT-2000/Z-I: 1980–2010 MHz un Mobilo satelītsakaru sistēmu galiekārtām.

2170–2200 MHz: UMTS/IMT//I-Z: 2170–2200 MHz un Mobilo satelītsakaru sistēmu galiekārtām.

Joslas nav iekļautas Ministru kabineta noteikumos Nr. 143 par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanas komercdarbībai ierobežošanu.

SPRK piešķirtās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības:

Saskaņā ar SPRK 2014.gada 18.jūnija lēmumu Nr.190 ārvalstu komersanta filiālei „INMARSAT VENTURES LIMITED Latvijas filiāle” no 2016.gada 1.decembra līdz 2027.gada 12.maijam ir piešķirtas radiofrekvenču spektra joslu 1980-1995 MHz un2170-2185 MHz lietošanas tiesības komercdarbībai Latvijas Republikā.

Saskaņā ar SPRK 2015.gada 26.marta lēmumu Nr.66 ārvalstu komersanta filiālei „SOLARIS MOBILE LIMITED Latvijas filiāle” no 2015.gada 27.marta līdz 2027.gada 12.maijam ir piešķirtas radiofrekvenču spektra joslu 1995-2010 MHz un2185-2200 MHz lietošanas tiesības komercdarbībai Latvijas Republikā.

VAS ES izsniegtās atļaujas:

Šajās joslās ir izsniegtas četras VAS ES Publiskā mobilo radiosakaru tīkla bāzes stacijas atļaujas.

Starptautiskā paziņošana un koordinācija

Latvijas radiofrekvences 2177,5 MHz un 1987,5 MHz piešķīrumi ar kanāla platumu 15 MHz ir reģistrēti ITU Galvenajā Starptautiskajā Frekvenču Reģistrā (MIFR -  Master International Frequency Register, vai vienkārši Master Register).

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

CEPT viedoklis:

CEPT uzskata, ka ir nepieciešams veikt saderības pētījumus un noteikt saderības nosacījumus IMT zemes komponentu (mobilajā dienestā) un satelītu GSO (ģeostacionārā orbīta) un NGSO (neģeostacionārā orbīta) sistēmām (mobilajā satelītu dienestā) frekvenču joslās 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz, apsverot gadījumu, ka šīs frekvenču joslas tiek lietotas mobilajam dienestam un mobilajam satelītu dienestam dažādās valstīs.

CEPT atbalsta adekvātus pasākumus MSS satelītu sistēmu aizsardzībai no kaitīgiem radiotraucējumiem no IMT zemes komponentēm, ņemot vērā arī to, ka frekvenču joslām 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz ir noteikta prioritāte MSS izmantošanai CEPT. Piemēram, šis varētu tikt nodrošināts ierobežojot IMT zemes komponentu staciju e.i.r.p. augšuplīnijas joslā (1980-2010 MHz) vai ierobežojot šīs frekvenču joslas izmantošanu galiekārtu raidīšanai un bāzes staciju uztveršanai. CEPT ieskatā nav nepieciešami papildu pasākumi potenciālo radiotraucējumu regulēšanai starp zemes IMT sistēmām un MSS Zemes stacijām.

Saskaņā ar CEPT viedokli, ja nesaistītas zemes mobilās sistēmas raida pretējās frekvencēs, tad kaitīgu radiotraucējumu risks var palielināties. Šo darba kārtības punktu ITU pēta ITU-R WP 4C un WP 5D darba grupās. WP 4C ir atbildīga par IMT satelītu komponentes pētījumiem, bet WP 5D ir atbildīga par IMT zemes komponentes pētījumiem. Pašlaik WP 4C un WP 5D izstrādā darba dokumentu Preliminary Draft New Report or Recommendation ITU-R M.[MSS&IMT-ADVANCED SHARING] Coexistence and compatibility study between mobile satellite systems and terrestrial IMT-Advanced systems in the IMT-2 GHz bands in different countries. Dokumenta mērķis saskaņā ar Rezolūciju 212 (rev. WRC-15) ir atspoguļot pētījumu rezultātus, un ietver tikai IMT satelītu komponenti un IMT-Advanced zemes komponenti.

Ņemot vērā ITU-R Rekomendāciju M.1036-5, iespējami sekojoši četri interferences scenāriji (skatīt arī 5.attēlu):

Scenārijs No Uz
A1 Zemes IMT bāzes stacija vai mobilā stacija (UE) Satelītu IMT izplatījuma stacija
A2 Zemes IMT bāzes stacija Satelītu IMT mobilā Zemes stacija (MES)
B1 Satelītu IMT mobilā Zemes stacija (MES) Zemes IMT bāzes stacija vai mobilā stacija (UE)
B2 Satelītu IMT izplatījuma stacija Zemes IMT mobilā stacija (UE)

Tabula 1. Iespējamie interfereneces scenāriji (avots: AH 9.1.1 & 9.1.2 TEMP 1 “Draft CEPT Brief on WRC-19 Agenda Item 9.1 Issue 9.1.1”)

Scenārijs A2 un B1:

Potenciālie radiotraucējumi starp zemes IMT sistēmām un MSS Zemes stacijām (Scenārijs A2 un B1) var tikt regulēti ar starptautiskiem frekvenču koordinācijas nosacījumiem saskaņā ar ITU Radionoteikumiem (Radionoteikumu 7. pielikums ietver parametru vērtības, lai varētu noteikt koordinācijas distances).

Scenārijs B2:

Potenciālie radiotraucējumi no MSS satelītu izplatījuma stacijas uz zemes IMT mobilo staciju (Scenārijs B2) var tikt regulēti nosakot PFD sliekšņa vērtības MSS izplatījuma stacijām ITU Radionoteikumos. CEPT ieskatā ITU Radionoteikumos dotās PFD sliekšņa vērtības (5. pielikuma tabula 5-2) varētu nodrošināt adekvātu zemes IMT komponentu un citu zemes dienestu aizsardzību frekvenču joslā 2170-2200 MHz. CEPT ieskatā 5. pielikuma tabulas 5-2 trešā piezīme būtu jādzēš ārā, jo var radīt pārpratumus.

“The coordination thresholds in the band 2 160-2 170 MHz (Region 2) and 2 170-2 200 MHz (all Regions) to protect other terrestrial services do not apply to International Mobile Telecommunications (IMT) systems, as the satellite and the terrestrial components are not intended to operate in the same area or on common frequencies within these bands.”

Scenārijs A1:

Pastāv risks potenciāliem radiotraucējumiem no zemes IMT bāzes stacijas vai mobilās stacijas (UE) uz satelītu IMT izplatījuma staciju (Scenārijs A1), tai skaitā radiotraucējumiem no citām valstīm. Pētījumu rezultāti parāda, ka potenciālie radiotraucējumi no mobilās stacijas (UE) uz satelītu IMT izplatījuma staciju frekvenču joslā 1980-2010 MHz ir pieņemamā līmenī, bet raidošās bāzes stacijas šajā joslā varētu pārsniegt noteikto sliekšņa vērtību, tādēļ bāzes staciju radīšana 1980-2010 MHz joslā jāierobežo.

Lai risinātu potenciālos radiotraucējumus MSS izplatījuma stacijām, iespējami dažādi risinājumi, tai skaitā ITU-R rekomendācijas sagatavošana, Rezolūcijas 212 pārskatīšana, lai ierobežotu IMT zemes komponentu izstarojumus (piemēram, noteikt galiekārtu e.i.r.p.=23 dBm ±2dB frekvenču joslā 1980-2010 MHz). Izņēmums varētu attiekties uz valstīm, kas ir uzskaitītas ITU Radionoteikumu zemteksta piezīmē Nr. 5.389B, kur izmanto zemes sistēmas.

EK viedoklis par WRC-19 darba kārtības punktu 9.1.1.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 30. janvāra dokumentu RSPG18-007 “RADIO SPECTRUM POLICY GROUP (DRAFT) RSPG Opinion on the ITU-R World Radiocommunication Conference 2019” pašreiz apkopotā informācija neliecina par WRC-19 darba kārtības punkta 9.1.1. ietekmi uz Eiropas Savienības politikas nostādnēm, it sevišķi uz kopīgajiem noteikumiem.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta CEPT pozīciju un uzskata, ka ir nepieciešams veikt saderības pētījumus un noteikt saderības nosacījumus IMT zemes komponentu (mobilajā dienestā) un satelītu GSO (ģeostacionārā orbīta) un NGSO (neģeostacionārā orbīta) sistēmām (mobilajā satelītu dienestā) frekvenču joslās 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz, apsverot gadījumu, ka šīs frekvenču joslas tiek lietotas mobilajam dienestam un mobilajam satelītu dienestam dažādās valstīs.

VAS ES arī atbalsta adekvātus pasākumus MSS satelītu aizsardzībai no kaitīgiem radiotraucējumiem no IMT zemes komponentēm, ņemot vērā to, ka frekvenču joslai 1980-2010 MHz un 2170-2200 MHz ir noteikta prioritāte MSS izmantošanai CEPT un ES, un VAS ES ir izsniegusi frekvenču lietošanas atļaujas MSS CGC sistēmu izmantošanai. VAS ES ieskatā, lai regulētu potenciālos radiotraucējumus starp zemes IMT sistēmām un MSS zemes stacijām, nav nepieciešami papildu pasākumi, jo saderība panākama veicot radiofrekvences piešķīrumu starptautisko koordināciju.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.2 (2. grupas AI)

AI 9.1.2 to conduct, in time for WRC-19, the appropriate regulatory and technical studies, with a view to ensuring the compatibility of IMT and BSS (sound) in the frequency band 1 452-1 492 MHz in Regions 1 and 3, taking into account IMT and BSS (sound) operational requirements
AI 9.1.2 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.3 (2. grupas AI)

AI 9.1.3 to study technical and operational issues and regulatory provisions for new non-geostationary-satellite orbit systems in the 3 700-4 200 MHz, 4500-4 800 MHz, 5 925-6 4255 MHz and 6 725-7 025 MHz frequency bands allocated to the fixed-satellite service
AI 9.1.3 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.4 (2. grupas AI)

AI 9.1.4 to conduct studies to identify any required technical and operational measures, in relation to stations on board sub-orbital vehicles, that could assist in avoiding harmful interference between radiocommunication services
AI 9.1.4 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.5 (2. grupas AI)

AI 9.1.5 to consider the technical and regulatory impacts of referencing Recommendations ITU-R M.1638-1 and ITU-R M.1849-1 in Nos. 5.447F and 5.450A of the Radio Regulations
AI 9.1.5 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.6 (2. grupas AI)

AI 9.1.6

Wireless power transmissions

a) to assess the impact of WPT for electric vehicles on radiocommunication services;

b) to study suitable harmonized frequency ranges which would minimize the impact on radiocommunication services from WPT for electrical vehicles; concerning Wireless Power Transmission (WPT) for electric vehicles

AI 9.1.6 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.7 (2. grupas AI)

AI 9.1.7 to examine whether there is a need for possible additional measures in order to limit uplink transmissions of terminals to those authorized terminals in accordance with No. 18.1, and the possible methods that will assist administrations in managing the unauthorized operation of earth station terminals deployed within its territory, as a tool to guide their national spectrum management programme, in accordance with Resolution ITU-R 64 (RA-15).
AI 9.1.7 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.8 (1. grupas AI)

AI 9.1.8 to study the technical and operational aspects of radio networks and systems, as well as spectrum needed, including possible harmonized use of spectrum to support the implementation of narrowband and broadband machine-type communication infrastructures, in order to develop Recommendations, Reports and/or Handbooks, as appropriate, and to take appropriate actions within the ITU Radiocommunication Sector (ITU-R) scope of work
AI 9.1.8 Izpētīt radiotīklu un sistēmu tehniskos un ekspluatācijas aspektus, kā arī tam nepieciešamo spektru, tostarp iespējamo harmonizēto spektra izmantošanu, lai atbalstītu šaurjoslas un platjoslas mašīnu tipa sakaru infrastruktūras ieviešanu, lai varētu izstrādāt ieteikumus, ziņojumus un/vai rokasgrāmatas, kā arī veikt atbilstošus pasākumus ITU radiosakaru nozarē (ITU-R)

 

Informācija par darba kārtības punktu un situācija Latvijā

Darba kartības punktā skata jautājumu par radiotīklu un sistēmu tehniskiem un ekspluatācijas aspektiem, kā arī tam nepieciešamā spektra izpēti, lai atbalstītu šaurjoslas un platjoslas mašīnu tipa sakaru (M2M un IoT) infrastruktūras ieviešanu, izskatot iespējamo harmonizētā spektra izmantošanu.

IoT attiecas uz ikdienas lietām, kurās ir iestrādātas skaitļošanas ierīces, kas ir savienotas caur internetu, ļaujot tām nosūtīt un saņemt datus.

Mašīnu tipa sakaros (M2M) un lietu internetā (IoT) saskata plašu pielietojumu ar lielu izaugsmes potenciālu. Vairums M2M ierīču un iekārtu izmanto bezvadu sakaru tehnoloģijas, kas atbilst dažādiem radiosakaru dienestiem un lietojumiem.


Tabula 1. M2M pielietojuma piemēri

M2M pielietojums var tikt realizēts izmantojot dažādas sakaru sistēmas, kā, piemēram, privāto mobilo radiosakaru sistēmas (PMR), publiskās piekļuves mobilo radiosakaru sistēmas (PAMR), mobilos un fiksētos sakaru tīklus (MFCN), maza darbības attāluma ierīces (SRD), bezvadu lokālos tīklus (RLAN), patstāvīgās satelītsistēmas vai hibrīdās zemes satelītsistēmas (NGSO/GSO).

Dažādos IoT lietojuma gadījumos var būt nepieciešama liela uzticamība, reālā laika komunikācija, ļoti augsta pieejamība, ļoti zema aizture (low latency), garantēta piegāde laikā. Šādiem pielietojumiem, lai nodrošinātu un pārvaldītu servisa kvalitāti, var būt piemērots individuālas atļaujas modelis, lai nodrošinātu piekļuvi radio frekvenču spektram.

Uz šodienu Latvijā jau ir pieejami dažādi M2M risinājumi izmantojot dažādus sakaru dienestu veidus: viedie skaitītāji (elektrības, ūdens, gāzes skaitītāju datu nosūtīšanai), ugunsdzēsības, apsardzes un videonovērošanas sistēmās, bankomātos, bankas karšu terminālos, pārvadājumos, sadzīvē lietojamas GPS sekošanas iekārtas (piemēram, auto atrašanās vietas noteikšanai) u.c.

Ar lielu perspektīvu tiek gaidīti IoT risinājumi 5G tīklā, kas ņemot vērā tīkla raksturojošos parametrus (mazāki aiztures laiki, lielāki datu pārraides ātrumi u.c.), ļautu nodrošināt jaunus pielietojumus un servisus.

CEPT, ITU, EK un reģionālo organizāciju viedoklis

EK viedoklis:

RSPG viedoklis ir publicēts dokumentā7 ”IoT spektra ceļa karte”. RSPG skatījumā:

  • IoT izmantošana šobrīd ir ievērojami augusi un dažādiem to pielietojumiem jau pašlaik ir pieejams plašs radio frekvenču spektrs;
  • Radio frekvenču joslu piešķiršana un noteikšana IoT lietojumiem nav nepieciešama;
  • Pasaules mēroga ekonomika ir svarīga jaunajām tehnoloģijām, un Eiropai tas var dot labumu galvenās jomās, kur frekvenču spektrs jau ir plaši pieejams. Tas ietver sevī joslas maza darbības rādiusa iekārtām (SRD; ieskaitot WiFi), zemas jaudas plaša apgabala tīkliem (LPWAN), kā arī mobiliem sakaru tīkliem, ieskaitot joslas, kuras tiek paredzētas priekš 5G;
  • IoT sevī ietver plašāku pielietojumu, nekā to spēj nodrošināt mūsdienu mobilie sakaru tīkli. Jauni IoT pielietojumi tiks iespējoti ar 5G parādīšanos, jo atsevišķa, specifiska IoT funkcionalitāte 5G tīklā ir paredzēta jau tā izstrādes laikā;

u.c.

A Spectrum Roadmap for IoT. Opinion on the Spectrum Aspects of the Internet-of-things (IoT)

including M2M. RSPG17-006 FINAL. Brussels, 09 November 2016.


Attēls 1. RSPG ceļa karte IoT spektra piekļuvei

Ir izdots 2018. gada 20. aprīļa EK īstenošanas lēmums 2018/637/EK ar ko Lēmumu 2009/766/EK par 900 MHz un 1800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu sauszemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus, groza saistībā ar attiecīgiem tehniskajiem nosacījumiem lietu internetam.

ITU viedoklis:

Balstoties uz ITU-R pētījumu grupu 1 (SG1) un 5 (SG5) diskusiju seminārā8 tika norādīts, ka vairums IoT lietojumu varēja jau tobrīd risināt ar mazas darbības attāluma ierīcēm (SRD) un IMT tīkliem. Šajā sakarā darba kārtības punkts 9.1.8 var būt saistīts ar pētījumiem, kas ietverti AI 1.11 un AI 1.12 attiecīgi par dzelzceļa sakariem un intelektiskām transporta sistēmām (ITS - intelligent transport system).

Jaunajos ITU-R ziņojumu projektos, apskatāmā jautājuma ietvaros (AI 9.1.8), tiek izskatīta iespēja lietot IMT sistēmas M2M sakariem citu industriju sektoros, kā arī skata jautājumu par ekspluatācijas un tehniskajiem aspektiem un apskata iespēju lietot harmonizēto spektru, lai atbalstītu šaurjoslas un platjoslas mašīnu tipa sakaru infrastruktūras attīstību. WP 5D (working party 5D) darba grupas līmenī nonāca līdz secinājumam, ka nav nepieciešamības identificēt jaunu radio frekvenču spektru ekskluzīvi priekš MTC (machine type communications) lietojumiem, tādējādi nav nepieciešamības veikt izmaiņas Radio Reglamentā saistībā ar 958. rezolūciju (WRC-15).

CEPT viedoklis:

CEPT darbs pie M2M sakariem tiek veikts galvenokārt kā daļa no regulāriem uzdevumiem, galvenokārt saistībā ar MFCN tīkliem, citām zemes mobilajām sistēmām, lietotām priekš PMR/PAMR, mazas darbības attāluma ierīcēm un patstāvīgām satelītsistēmām vai hibrīdās zemes satelītsistēmām.

ECC PT1 grupā tika izstrādāts ziņojums9, kur 3GPP ir definējis M2M tehnoloģiskus risinājumus, kas ir realizējami MFCN tīklos jau harmonizētajās radio frekvenču joslās (pilns joslu saraksts atrodams ECC report 266 dokumentā).

ITU Workshop on Spectrum Management for Internet of Things Deployment (Geneva, 22 November 2016)

ECC report 266 “The suitability of the current ECC regulatory framework for the usage of Wideband and Narrowband M2M in the frequency bands 700 MHz, 800 MHz, 900 MHz, 1800 MHz, 2.1 GHz and 2.6 GHz”

* darbībai 900 un 1800 MHz joslās ir nepieciešams veikt ECC lēmuma ECC Decision(06)13 pārskatīšanu

** izvēršot aizsargjoslas (guradband) NB-IoT harmonizētās MFCN joslās, izņemot 900 MHz un 1800 MHz, ir jāievēro pašlaik noteiktās BEM (block edge mask) maskas, kā arī frekvenču atdalījumu

Tabula 2. MFCN tīklos realizējamie M2M tehnoloģiskie risinājumi


Attēls 2. NB-IoT izvēršanas scenāriji10.

Veicot pētījumus, tika secināts, ka nav nepieciešamības veikt izmaiņas ITU Radionoteikumos vai citas reglamentējošas darbības. Visus turpmākos pētījumus par šaurjoslas un platjoslas mašīnu tipa sakaru veidu varētu veikt ITU-R saskaņā ar ITU-R Rezolūciju Nr. 6611.

VAS ES viedoklis

VAS ES atbalsta viedokli par mašīnu tipa sakaru infrastruktūras (M2M un IoT) ieviešanu jau esošajā, harmonizētajā radio frekvenču spektra daļā un neuzskata par nepieciešamu veikt izmaiņas ITU Radionoteikumos saistībā ar Rezolūciju Nr. 958 (WRC-15).

ECC report 266 “The suitability of the current ECC regulatory framework for the usage of Wideband and Narrowband M2M in the frequency bands 700 MHz, 800 MHz, 900 MHz, 1800 MHz, 2.1 GHz and 2.6 GHz”

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.1.9 (2. grupas AI)

 

AI 9.1.9 to conduct studies relating to spectrum needs and possible allocation of the frequency band 51.4-52.4 GHz to the fixed-satellite service (Earth-to-space) GSO feeder links, Including the protection of the RAS, as appropriate
AI 9.1.9 Otrās grupas darba kārtības punkts, plānots papildināt līdz 20.12.2018.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.2 (2. grupas AI)

AI 9.2 to consider and approve the Report of the Director of the Radiocommunication Bureau, in accordance with Article 7 of the Convention on any difficulties or inconsistencies encountered in the application of the Radio Regulations
AI 9.2 Izskatīt un apstiprināt Radiosakaru biroja direktora Ziņojumu par konstatētajām grūtībām vai pretrunām Radionoteikumu piemērošanā, saskaņā ar Konvencijas 7. pantu.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 9.3 (2. grupas AI)

AI 9.3 to consider and approve the Report of the Director of the Radiocommunication Bureau, in accordance with Article 7 of the Convention on action in response to Resolution 80 (Rev.WRC-07)
AI 9.3 Izskatīt un apstiprināt Radiosakaru biroja direktora Ziņojumu par darbībām atbildot uz Rezolūciju Nr. 80 (Rev.WRC-07), saskaņā ar Konvencijas 7. pantu.

 

WRC-19 DARBA KĀRTĪBAS PUNKTS 10 (2. grupas AI)

AI 10 Future Agenda to recommend to the Council items for inclusion in the agenda for the next WRC, and to give its views on the preliminary agenda for the subsequent conference and on possible agenda items for future conferences, in accordance with Article 7 of the Convention
AI 10 Papildus dienas kārtības punkti rekomendējami Padomei iekļaušanai nākamās Pasaules radiosakaru konferences dienas kārtībā un sniegt viedokli par dienas kārtības projektu nākamai Pasaules radiosakaru konferencei un iespējamiem dienas kārtības punktiem aiznākamajām Pasaules radiosakaru konferencēm, saskaņā ar Konvencijas 7. pantu

 

IZMANTOTO SAĪSINĀJUMU UN ABREVIATŪRU SKAIDROJUMS

Saīsinājums, abreviatūra Skaidrojums
5G (Fifth Generation) Piektās paaudzes mobilie sakari
3GPP (Third Generation Partnership Project) Trešās paaudzes sadarbības projekts
AI (Agenda Item) Darba kārtības punkts
AES (Aircraft Earth Stations) Gaisa kuģu Zemes stacijas
AMSS (Aeronautical mobile-satellite service) Gaisa kuģniecības mobilais satelītu dienests
AS Aizsardzības sistēmas (radiosakaru sistēmas militārām vajadzībām)
ASMG (Arab Spectrum Management Group) Arābu spektra pārvaldes grupa
BEM (Block Edge Mask) Bloka malas maska
BS (Base Station) Bāzes stacija
BSS (Broadcasting satellite service (sound)) Apraides satelītu dienesta (skaņas)
CEPT (European Conference of Postal and Telecommunications Administrations) Eiropas pasta un telesakaru administrāciju konference
CGC (Complementary Ground Component) Papildu zemes komponente
CPG (Conference Preparatory Group) Pasaules radiosakaru konferences sagatavošanās darba grupa
CPG PTA CPG darba grupa PTA
CPG PTB CPG darba grupa PTB
CPG PTC CPG darba grupa PTC
CPG PTD CPG darba grupa PTD
CPM (Conference Preparatory Meeting) Konferences sagatavošanas sanāksme (ITU ietvaros)
CRAF (Committee on Radio Astronomy Frequencies) Radioastronomijas frekvenču komiteja
CS Civilās radiosakaru sistēmas (radiosakaru sistēmas, kuras nav aizsardzības sistēmas (AS))
DEC (Decision) Lēmums
DRS (Data Relay Satellite) Datu retranslēšanas satelīts
DMR (Digital Mobile Radio) Ciparu mobilo radiosakaru sistēma
EAN (European Aviation Network) Eiropas aviācijas tīkls
EaP SEWG (Eastern Partnership Spectrum Expert Working Group) Austrumu partnerības regulatoru tīkla ietvaros dibinātā spektra ekspertu darba grupa
ECC (Electronic Communications Committee (former ERC – European Radiocommunications Committee)) Elektronisko sakaru komiteja (iepriekš ERC – Eiropas Radiosakaru komiteja)
EC-GSM-IoT (Extended Coverage GSM IoT) Paplašināta radiopārklājuma GSM IoT
ECO (European Communication Office) Eiropas radiosakaru birojs
ECP (European Common Proposals) Eiropas kopējie priekšlikumi
EESS (Earth exploration-satellite service) Zemes izpētes satelītu dienests
EPFD (Equivalent Power Flux Density) Ekvivalentais jaudas plūsmas blīvums
EFIS (ECO Frequency Information System) ECO Frekvenču Informācijas Sistēma
EFIS MG (ECO Frequency Information System Management Group) Eiropas Frekvenču Informācijas Sistēmas Uzturēšanas darba grupa
e.i.r.p. Ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda
EK Eiropas Komisija
ES Eiropas Savienība
ESIM (Earth station in motion) Zemes stacija kustībā
ESOMP (Earth Station on Mobile Platform) Zemes stacija uz mobilas platformas
ETC (Electronic Toll Collection) Elektroniskā nodevu iekasēšana
ETSI (European Telecommunications Standards Institute) Eiropas telesakaru standartu institūts
EUTELTRACS (EUTELsat Transport Ranging and Communication Service) Eiropas telesakaru satelītu organizācijas pozicionēšanas un sakaru dienests
FB (Base Station) Mobilo sakaru bāzes stacija
FM 56 WG FM darba grupa 56
FSS (Fixed-satellite service) Fiksētais satelītu dienests
FWA (Fixed Wireless Access) Fiksētā bezvadu piekļuve
GADSS (Global Aeronautical Distress and Safety System) Globālās gaisa kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēmas
GMDSS (Global Maritime Distress and Safety System) Globālā kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēma
GSM (Global System for Mobile Communications) Globālā mobilo sakaru sistēma
GSM-R (GSM for Railways) GSM standarta mobilo sakaru sistēma dzelzceļiem
GSO (Geostationary-Satellite Orbit) Ģeostacionārā satelīta orbīta
HAPS (High Altitude Platform Stations) Liela augstuma platformas stacijas
HDFSS (High density applications in fixed satellite service) Fiksētā satelītu dienesta augsta blīvuma lietojumi
HEST (High e.i.r.p. Satellite Terminal) Augstas e.i.r.p. satelītu galiekārta
IMT (International Mobile Telecommunications) Starptautiskie mobilie telesakari
IMT-2000 Starptautiskie mobilie telesakari 2000
IMT-2020 Starptautiskie mobilie telesakari 2020 (ITU termins apzīmē 5G)
IoT (Internet of Things) Lietu internets
ISM (Industrial, Scientific and Medical Applications (of radio)) Radiolietojumi rūpniecībā, zinātnē un medicīnā
ITU (International Telecommunication Union) Starptautiskā telesakaru savienība
ITU-R (International Telecommunication Union – Radiocommunication Sector) Starptautiskās telesakaru savienības radiosakaru sektors
ITS (Intelligent Transport System) Intelektiskās transporta sistēmas
LDz Latvijas dzelzceļš
LEST (Low e.i.r.p. Satellite Terminal) Zemas e.i.r.p. satelītu galiekārta
LOFAR (Low-Frequency Array) Zemfrekvences antenu režģis – radiointerferometrs (radioteleskops)
LPWAN (Low Power Wide Area Network) Zemas jaudas plaša apgabala tīkls
LSA (Licensed Shared Access) Licencētā koplietošanas piekļuve
LTE (Long Term Evolution) Starptautisko mobilo telesakaru sistēma LTE
LTE-MTC (LTE Machine Type Communication) LTE mašīnu tipa radiosakari
LTE-eMTC (LTE evolved MTC) Uzlabotie LTE mašīnu tipa radiosakari
M2M (Machine-to-Machine) Mašīna-mašīna sakari
MESs (Mobile Earth Stations) Mobilās Zemes stacijas
MFCN (Mobile/Fixed Communications Networks) Mobilie un fiksētie sakaru tīkli
MIFR (Master International Frequency Register) ITU galvenais starptautiskais frekvenču reģistrs
ML (Mobile Station) Mobilā stacija
MSS (Mobile Satellite Service) Mobilais Satelītu dienests
MTC (Machine Type Communication) Mašīnu tipa radiosakari
MVDS (Multipoint Video Distribution System) Televīzijas daudzpunktu izplatīšanas sistēma
MWS (Multimedia Wireless System) Multimediju bezvadu sistēma
NB-IoT (Narrowband IoT) Šaurjoslas IoT
NEDDIF (The North-Eastern Digital Dividend Implementation Forum) Eiropas Austrum-Ziemeļu valstu sakaru administrāciju pārstāvju darba grupa
NRFP Nacionālais radiofrekvenču plāns (MK noteikumi Nr.1151)
NGSO (Non-Geostationary-Satellite Orbit) Neģeostacionārā satelīta orbīta
PAMR (Public Access Mobile Radio) Publiskās piekļuves mobilo radiosakaru sistēma
PFD (Power Flux Density) Jaudas plūsmas blīvums
PMR (Professional Mobile Radio) Profesionālo mobilo radiosakaru sistēma
PT (Project Team) ECC Projektu grupa
PT1 ECC darba grupa PT1
Radio Regulations (RR) ITU Radionoteikumi
RAS (Radio astronomy service) Radioastronomijas dienests
RCC (Regional Commonwealth in the Field of Communications) Reģionālā Sakaru sadraudzība
RFPN Radiofrekvenču plānošanas nodaļa
RLAN (Radio Local Area Network) Bezvadu lokālais tīkls
RR (Radio Regulations) ITU Radionoteikumi
RR 5.xxx ITU Radionoteikumu 5. panta zemsvītras piezīme
RR xxx ITU Radionoteikumu punkts
RRL Radiorelejlīnija, fiksēto radiosakaru sistēma
RSC, RSCOM (Radio Spectrum Commitee) Eiropas Komisijas Radio Spektra komiteja
RSPG (Radio Spectrum Policy Group) Eiropas Komisijas Radio Spektra Politikas grupa
RSPP (Radio Spectrum Policy Programme) Radiofrekvenču spektra politikas programma
RSTT.FRQ (Radiocommunications Systems between Train and Tracksides) Radiosakaru sistēmas starp vilcienu un sliežu ceļa iekārtām, frekvences
RSTT.USAGE (Radiocommunications Systems between Train and Tracksides) Radiosakaru sistēmas starp vilcienu un sliežu ceļa iekārtām, lietojums
SAB (Service Ancillary to Broadcasting) Apraides palīgdienests
SAP (Service Ancillary to Program Making) Palīgdienests (apraides) programmu veidošanai
SE 19 WG SE darba grupa 19
S-PCS (Satellite Personal Communications System) Satelītu personālo sakaru sistēma
SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
SRD (Short Range Devices) Maza darbības attāluma ierīces
SRD MG (Short Range Devices Management Group) Maza darbības attāluma ierīču darba grupa
SRR (Short Range Radars (Automotive)) Automobiļu tuvdarbības radari
SRS (Space Research Service) Kosmosa izpētes dienests
SUL (Supplementary Uplink) Papildu augšuplīnija
TBD (To be developed) Tiks izstrādāts
TETRA (Trans European Trunked Radio, Terrestrial Trunked Radio) Eiropas grupveides radiosakaru sistēma, zemes grupveides radiosakaru sistēma
TIES (Telecommunication Information Exchange Service) Telesakaru informācijas apmaiņas pakalpojums
TRP (Total Radiated Power) Kopējā izstarotā jauda
UE (User Equipment) Galiekārta
UMTS (Universal Mobile Telecommunications System) Universālā mobilo telesakaru sistēma
VARAM Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija
VAS ES Valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari”
VDES (VHF data exchange system) VHF datu apmaiņas sistēma
VHF (Very High Frequency Band) Metru viļņu diapazons
Wi-Fi Bezvadu lokālais tīkls
WiMax (Worldwide Interoperability for Microwave Access) Starptautisko mobilo telesakaru sistēma
WARC (World Administrative Radio Conference) Pasaules administratīvā radiosakaru konference
WARC-92 1992. gada Pasaules administratīvā radiosakaru konference
WAS (Wireless Access Systems) Bezvadu piekļuves sistēmas
WG FM (Working Group Frequency Management)

Frekvenču pārvaldes darba grupa

WG SE (Working Group Spectrum Engineering) Frekvenču Inženierijas darba grupa
WMO (World Meteorological Organization Pasaules Meteoroloģijas organizācija
WP 5D (Working Party 5D) ITU-R darba grupa 5D
WPR (Wind Profiler Radars) Radari vēja parametru noteikšanai
WPT (Wireless Power Transfer) Enerģijas bezvadu padeve
WRC (World Radiocommunication Conference) Pasaules radiosakaru konference
WRC-2000 2000. gada Pasaules radiosakaru konference
WRC-07 2007. gada Pasaules radiosakaru konference
WRC-12 2012. gada Pasaules radiosakaru konference
WRC-15 2015. gada Pasaules radiosakaru konference
WRC-19 2019. gada Pasaules radiosakaru konference
WRC-23 2023. gada Pasaules radiosakaru konference

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ATSAUCES

1 Ja nepieciešams, iekļaujot pētījumus attiecībā uz dienestiem blakus joslās

2 Veicot pētījumus joslā 24,5-27,5 GHz, jāņem vērā vajadzību nodrošināt aizsardzību esošām zemes stacijām un turpmāko uztverošo zemes staciju izvietošana ar EESS (space-to-Earth) un SRS (space-to-Earth) sadalījumu 25,5-27 GHz frekvenču joslā.

3 “STRATEGIC SPECTRUM ROADMAP TOWARDS 5G FOR EUROPE. RSPG Second Opinion on 5G networks. RADIO SPECTRUM POLICY GROUP. RSPG18-005 FINAL. Brussels, 30 January 2018”

4 https ://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2016/EN/1-2016-587-EN-F1-1.PDF

5 https ://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2016/EN/1-2016-588-EN-F1-1.PDF 

6 “Mandate to CEPT to develop harmonised technical conditions for spectrum use in support of the introduction of next-generation (5G) terrestrial wireless systems in the Union”. European Commission Radio Spectrum Committee Working Document.  DG CONNECT/B4  RSCOM16-40rev3.  Brussels, 7 December, 2016

7 A Spectrum Roadmap for IoT. Opinion on the Spectrum Aspects of the Internet-of-things (IoT)

including M2M. RSPG17-006 FINAL. Brussels, 09 November 2016.

8 ITU Workshop on Spectrum Management for Internet of Things Deployment (Geneva, 22 November 2016)

9 ECC report 266 “The suitability of the current ECC regulatory framework for the usage of Wideband and Narrowband M2M in the frequency bands 700 MHz, 800 MHz, 900 MHz, 1800 MHz, 2.1 GHz and 2.6 GHz”

10 http ://www. huawei.com/minisite/iot/img/nb_iot_whitepaper_en.pdf

11 https ://www. itu.int/dms_pub/itu-r/opb/res/R-RES-R.66-2015-PDF-E.pdf

 

Konsultācijas var saņemt:

Guntis Ancāns - Eksperts publisko mobilo sakaru jautājumos

Tālr.: +371 67 333 034 (Lietvedība)
E-pasts: guntis.ancans@vases.lv