Jūs atrodaties šeit

Radioamatieru eksāmens

Radioamatieru eksāmens 2017. gadā

Kārtējais radioamatieru eksāmens notiks 2017. gada 6. decembrī VAS "Elektroniskie sakari" telpās Eksporta ielā 5, Rīgā.

Reflektantu reģistrācija no plkst. 11.00. Eksāmens notiks no plkst. 12.00. - 13.00.

Eksāmenam var pieteikties, aizpildot Radioamatieru eksāmena pieteikuma veidlapu un nosūtot to uz vases@vases.lv

Kontakttālruņi uzziņām 67332179 vai 67332724

Gatavojoties radioamatieru eksāmenam

1. Radioamatieru eksāmena jautājumi

2. Palīgmateriāls radioamatieriem drošības tehnikā

1.1 Lai izslēgtu operatoru elektro- un citas traumas un nepieļautu ugunsgrēku radioamatieru radiostaciju telpās, nepieciešams ievērot sekojošus priekšrakstus:

1.1.1 Iekārtojot amatieru radiostaciju, ja jāizdara barošanas instalācija, jāievēro, ka, izvēloties vadus, vispirms jānosaka kanalizācijas veids (pa sienu gaisā, metāla caurulēs vai lokanās metāla caurulēs). Zemapmetuma instalācija pielīdzināma cauruļu kanalizācijai.

1.1.2 Vadus ar gumijas un polivinīlhlorida izolāciju izvēlas ilgstošai strāvai pēc sekojošas tabulas:

ar vara dzīslām

 

Strāvu vadošās dzīslas šķērsgriezums [mm2]

Ilgstoša strāva [A] vados, kuri

atklāti

ievilkti vienā caurulē

divi viendzīslu

trīs viendzīslu

četri viendzīslu

viens divdzīslu

0,5

11

-

-

-

-

0,75

15

-

-

-

-

1,0

17

16

15

14

15

1,2

20

18

16

15

16

1,5

23

19

17

16

18

2,0

26

24

22

20

23

2,5

30

27

25

25

25

3,0

34

32

28

26

28

4,0

41

38

35

30

32

5,0

46

42

39

34

37

10,0

80

70

60

50

55

16,0

100

85

80

75

80

25,0

140

115

100

90

100

1.1.3

tas pats

ar alumīnija dzīslām

2,0

21

19

18

15

17

2,5

24

20

19

19

19

3,0

27

24

22

21

22

4,0

32

28

28

23

25

5,0

36

32

30

27

28

6,0

39

36

32

30

31

8,0

46

43

40

37

38

10,0

60

50

47

39

42

16,0

75

60

60

55

60

25,0

105

85

80

70

75

35,0

130

100

95

85

95

 

1.1.4 Vismazākais pieļaujamais šķērsgriezums vadiem un kabeļiem elektroinstalācijās

 

Vadi

Dzīslas šķērsgriezums mm2

varam

alumīnijam

Tīkla pievadauklas sadzīves patērētājiem

0,35

-

Kabeļi pārnesamiem un pārvietojamiem patērētājiem

0,75

-

Neaizsargāti izolēti vadi stacionārai elektroinstalācijai telpu iekšienē: 
tieši pa pamatnēm, uz rullīšiem un trosēm

1,0

2.5

pa kabeļvadotnēm, kārbās (izņemot slēgtās):

1,0

2,0

dzīslām, kuras pievienotas ar vītņu piestiprinājumiem un kuras pielodē: 
viendzīslu

0,5

-

vairākdzīslu (lokanās)

0,35

-

uz izolatoriem

1,5

4,0

Neaizsargāti izolēti vadi ārējās elektroinstalācijās: 
pa sienām, konstrukcijām vai uz izolatoriem

2,5

4,0

ievadi no gaisa līnijām zem jumtiņiem uz izolatoriem

1,5

2,5

Aizsargāti un neaizsargāti vadi un kabeļi, kuri ievietoti noslēgtos kanālos, celtniecības konstrukcijās un zem apmetuma

1,0

2,0

1.2 Visa amatieru aparatūra jāsazemē.

1.2.1 Katram kompleksa komponentam korpusi jāzemo atsevišķi. Nav pieļaujams, ka drošības zemojums atsevišķiem aparatūras komponentiem saslēgts virknē, vai iet pa barošanas vai komutācijas kabeļiem. Sazemošanas vadiem jābūt ar šķērsgriezumu ne mazākiem kā bāzes barošanas vadam, bet ne mazākam par 1,5 mm2. Sazemojuma pievada (šinas) neizolēta vada minimālais šķērsgriezums ir: varam 4 mm2, bet alumīnija 6 mm2, bet vienalga ne mazākam kā fāzes vada šķērsgriezums. Fāzes un 0 vadu vadītspējai jānodrošina trīskārtīga īsslēguma strāva, salīdzinājumā ar tuvākā kūstošā drošinātāja nominālstrāvu, kurš ieslēgts šai ķēdē.

1.2.2 Sazemošanas vads pie zemošanas pievada (šinas) pievienojams ar aplodētu vītņu savienojumu. Tikai pielodēt sazemošanas vadu nav atļauts.

1.2.3 Par sazemojumu pirmām kārtām jālieto dabīgie sazemojumi, ja to pretestība nepārsniedz 4 omus. Par dabīgiem sazemotājiem uzskatāmi: 
- zemē ierakti cauruļvadi ūdenim (neizmantot degvielu, gāzesvadus), 
- artēzisko aku ārējās caurules, 
- ēku dzelzsbetona un metāliskās konstrukcijas, ja tās saskaras ar zemi, 
- zemē ieraktu kabeļu svina čaulas. Alumīnija kabeļu apvalkus šādiem mērķiem izmantot aizliegts.

1.2.4 Mākslīgos zemējuma kontūrus var izveidot iedzenot zemē elektrodus līdz pastāvīgam grunts ūdens līmenim, pēc tam horizontāli ar metināšanas veidot maģistrāli 0,5 m dziļumā, kuru pēc tam apbērt ar zemi. Elektrodus izgatavo no tērauda (dzelzs) stieņiem ar minimālo diametru 10 mm; ja stienis cinkots, tad tā diametrs pieļaujams 6 mm2. Taisnstūra elektrodu šķērsgriezumam jābūt ne mazākam kā 48 mm2, bet ne plānākam par 4 mm. Ja elektrods tiek izmantots leņķdzelzis, tad tā plaukta biezums nedrīkst būt mazāks par 4 mm2.

1.2.5 Ja sazemojuma maģistrāle atrodas ārpus ēkas sienas (vai staba), tad pievads no turienes gar ēkas sienu (vai stabu), kur tas piestiprināts, no zemes jānosedz: 
- metāliskā caurulē, 
- ar leņķdzelzi 
2,5 m augstumā no zemes virsmas.

1.3 Ārējo instalāciju novietošanas prasības.

1.3.1 Elektroinstalāciju iekārtošanai ārpus ēkas sienām, jāatbilst minimālajiem attālumiem no vada līdz:

1.3.1.1 Ja trase tiek vilkta horizontāli:

- līdz balkonam, jumtam, vai līdz ražošanas ēkas jumtam

2,5 m

- virs loga

0,5 m

- zem loga (skaitot no palodzes)

1,0

 

 

 

 

 

1.3.1.2 Ja trase tiek vilkta vertikāli:

- līdz logam

0,75 m

- līdz balkonam

1,0 m

- no zemes

2,75 m

 

 

 

 

 

Neaizsargāti, izolēti vadi ārējai instalācijai jāuzskata kā neizolēti.

1.4 Gaisa vadiem atstatumam starp vadiem jābūt:

- ja piekare līdz 6 m

ne mazāk kā 0,1 m

- ja piekare lielāka par 6 m

ne mazāk kā 0,15 m

Attālums līdz sienām un pamatkonstrukcijām un vadiem

ne mazāk kā 50 mm

 

 

 

 

 

 

2.1 Telpu sadalījums pēc elektrobīstamības.

2.1.1 Telpas ar paaugstinātu elektrobīstamību: 
- mitrums (relatīvais mitrums ilgstoši pārsniedz 75 %), 
- telpā novērojami strāvu vadoši putekļi, 
- telpā strāvu vadošas grīdas (metāla, klona, dzelzsbetona, ķieģeļu utt.), 
- augsta temperatūra (ilgstoši pārsniedz 30 grādus C), 
- iespēja cilvēkam vienlaicīgi pieskarties sazemotām metālkonstrukcijām, tehnoloģiskām iekārtām telpā, citiem mehānismiem no vienas puses un metāliskiem elektroiekārtu korpusiem no otras puses.

2.1.2 Sevišķi bīstamas telpas: 
- ļoti liels mitrums (relatīvais mitrums tuvu 100 % - griesti, sienas, grīda un priekšmeti telpā pārklāti ar mitrumu), 
- ķīmiski aktīva vide (ilgstoši vai pastāvīgi tvaiki vai nogulsnes, kas izsauc izolācijas un strāvu nesošo daļu sabrukšanu, 
- vienlaicīgi telpā divi vai vairāki apstākļi no 2.1.1.

2.1.3 Telpas bez elektrobīstamības: 
- kurām nav pazīmju no 2.1.1 un 2.1.2.

2.1.4 Elektroiekārtās līdz 1000 V par pamataizsarglīdzekļiem kalpo: 
- izolējošās stangas, 
- izolējošās un mērknaibles, 
- sprieguma indikātori, 
- dielektriskie cimdi, 
- atslēdznieku-montieru instrumenti ar izolētiem rokturiem. 
Pamataizsarglīdzekļi raksturojas kā līdzekļi, ar kuriem darbus veicot, pieskaras strāvu vadošām daļām bez dzīvības briesmām un novērš briesmas radošas situācijas. 
Kā atsevišķs gadījums jāuzskata dielektriskās kalošas, kuras ir pamataizsarglīdzeklis pret soļu spriegumu līdz 1 kV.

2.1.5 Papildus aizsarglīdzekļi ir: 
- dielektriskās kalošas, 
- dielektriskie paklāji, 
- pārnesamie sazemojumi, 
- izolējošie paliktņi un uzmavas, 
- norobežojošie tilti un sētiņas, 
- drošības tehnikas plakāti un zīmes.

2.1.6 Standarta sprieguma indikātoru pirms lietošanas uz reaģēšanu pārbauda vietā, kur iepriekš zināms, ka tur ir spriegums. Kontrollampas lietot kategoriski aizliegts (jo 220 V lampu pieslēdzot starp fāzēm tā var eksplodēt).

3.1 Drošības pasākumi darbā ar pārnesamiem elektroinstrumentiem.

3.1.1 Telpās bez paaugstinātas bīstamības un ar paaugstinātu bīstamību spriegumi pārnesamiem instrumentiem var būt 42 V un tad nav jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi un nav jāsazemo korpuss.

3.1.2 Ja instrumentu darba spriegums ir 220 V, tad strādājot telpās ar paaugstinātu bīstamību nepieciešams sazemot korpusu (izņemot, ja instruments ir ar dubultizolāciju) un jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

3.1.3 Sevišķi bīstamās telpās 220 V instrumentus lietot aizliegts, bet lietot tikai 12 V spriegumu. Korpusa sazemēšana nav obligāta, bet jāstrādā individuālajos aizsardzības līdzekļos.

3.2 Elektroinstrumentu izolācijai starp tinumiem un barošanas kabeļa dzīslām pret korpusu un citām ārējām metāliskām detaļām jābūt ne mazāk kā 0,5 Mom. Ja instruments ir ar dubultizolāciju, tad šim lielumam jābūt ne mazāk kā 2 Mom.

3.2.1 Pazeminošo transformatoru pielietošanā jāievēro sekojošais: starp primāro un sekundāro tinumu jābūt ekranējošam tinumam (vai folijai), kurš obligāti jāsazemo.

3.3 Strādāt bez speciāliem drošības pasākumiem ar trepēm drīkst līdz 1,3 m augstumam. Trepju garums nedrīkst pārsniegt 5 m. Ja nepieciešams strādāt virs 1,3 m, jālieto drošības josta. Trepju kāju apakšām konstruktīvi jābūt izveidotām tā, lai novērstu slīdēšanu. Darbā ar trepēm jāstrādā divatā.

3.4 Strādājot ar lodlampu jāievēro sekojošais: 
- degvielu lietot tikai tādu, kas paredzēta attiecīgai lodlampai, 
- uzpildīt degvielu ne vairāk kā 3/4 rezervuāra tilpuma, 
- rezervuāra korķi aizgriezt ne mazāk par 4 vijumiem, 
- gaisu nepārpumpēt, jo lampai sasilstot, spiediens rezervuārā palielinās.

4.1 Jebkurā amatieru radiostacijā jābūt ogļskābes ugunsdzēšamajam aparātam. Putu dzēšamos aparātus elektroiekārtās lietot aizliegts. Pārbaudi izdara katru gadu, dzēšamo aparātu nosverot.

5.1 Remontdarbi radioiekārtās veicami pie atslēgta sprieguma.

5.2 Noskaņošanas un regulēšanas darbi, ja tos izdara zem sprieguma, jāveic ar sevišķu uzmanību.

5.2.1 Izdarot mērījumus, mērinstrumenti pieslēdzami bez sprieguma, pēc tam padodams barošanas spriegums.

5.2.2 Ja mērinstrumentu (arī elektroenerģijas skaitītāju), pielietojot strāvmaiņus vai spriegummaiņus, pieslēdzot jāievēro sekojošais: līdz slodzes pieslēgšanai to sekundārajiem tinumiem jābūt īsslēgtiem, jo tur inducējas lieli spriegumi, kas var izsaukt izolācijas caursiti.

5.2.3 Noskaņošanas darbi izdarāmi ar izolētiem instrumentiem, strādājot dielektriskajos cimdos un stāvot uz dielektriskā paklāja.

5.2.4 Darbos zem sprieguma jāstrādā divatā: viens - realizē iekārtas ieslēgšanu-izslēgšanu, otrs - veic nepieciešamās operācijas. Ieslēgšanu-izslēgšanu komandē darba veicējs, izņemot izslēgšanu avārijas situācijā.

5.2.5 Darbu veicot zem sprieguma jāstrādā ar labo roku, kreiso turot kabatā vai aiz muguras (tā samazina strāvas lielumu caur sirdi).

5.3 Ja cilvēks nokļuvis zem sprieguma un pats atbrīvoties nevar, tad kolēģim jāmēģina pārtraukt strāvas padevi, kaut vai pārcērtot vadus. Pie tam, ja cietušais atrodas augstumā, jādara viss, lai novērstu cietušā krišanu.

5.3.1 Ja iespējams, atbrīvot cietušo var ar izolējošiem materiāliem, ar dielektriskiem cimdiem saņemt cietušā apģērbu, bet jāuzmanās no soļu sprieguma.

5.3.2 Ja cietušais neuzrāda dzīvības pazīmes, tūlīt jāuzsāk mākslīgā elpināšana un sirds masāža līdz ātrās palīdzības atbraukšanai. Pārtraukt atdzīvināšanas pasākumus līdz ierodas ārsts nedrīkst, jo spriest par letālu iznākumu var tikai mediķi.

6.1 Amatieru radiostaciju antenu-fīderu sistēmām jābūt konstruktīvi izpildītām tā, lai būtu iespējams nestrādājošu sistēmu fīdera ieejā sazemot, kas obligāti jāizdara arī tuvojoties negaisam.

6.2 Antenu mastiem jānodrošina zibensaizsardzība.

6.3 Fīderus velkot ar kailiem vadiem, jāievēro sekojošais: 
- attālumam starp fīdera vadiem un zemi jābūt ne mazāk kā 3 m, 
- tas pats, bet no koku zariem un krūmiem ne mazāk kā 2 m, 
- tas pats, bet no jumta kores ne mazāk kā 2,5 m.

6.4 Uzstādīt uz ēku jumtiem mastus ar atsaitēm virs 8 m un brīvi stāvošus torņus virs 3 m drīkst tikai pēc saskaņošanas vietējās Celtniecības kontroles organizācijās.

6.4.1 Mastu atsaites drīkst nostiprināt tikai pie jumta nesošām konstrukcijām vai speciāli sienās iemūrētiem enkuriem. Kategoriski aizliegts atsaites stiprināt pie skursteņiem, televīzijas antenu mastiem, radiotranslācijas traversiem un karnīzēm. Atsaites nedrīkst saskarties ar elektropārvades, telefona, radiotranslācijas u.c. vadiem.

6.4.2 Bīstamā zona ap antenas mastu skaitās 1/3 masta augstuma.

6.4.3 Mastu pamatni uz slīpiem jumtiem novietot uz tās slīpnes, kura vērsta uz pagalma pusi.

6.4.4 Mastu pacelšanā jāpiedalās vismaz 2 cilvēkiem, bet paceļot mastus garākus par 8 m, pacelšanā jāpiedalās ne mazāk kā 6 cilvēkiem.

6.5 Visiem cilvēkiem augstumā jābūt ar drošības jostām, kuras jāpiesaista ar virvju palīdzību pie jumta nesošām konstrukcijām. Drošības virvi atsiet pie skursteņiem, TV antenām, translācijas traversiem kategoriski aizliegts.

6.5.1 Darba instrumentiem jābūt piesietiem tā, lai netraucētu strādājošā kustības.

6.5.2 Koka mastā ar kāpšļiem atļauts kāpt līdz 16 m augstumam.

6.5.3 Neatslēgtā elektropārvades līnijā izdarīt mērījumus ar kāpšļiem, ja stabā iekārtots sazemējums, nav atļauts.

7.1 Elektromagnētiskās drošības noteikšanai diapazonā 60 kHz - 50 MHz mēra magnētisko komponenti (A/m), bet diapazonā 50 MHz - 300 MHz mēra elektrisko komponenti (V/m), Diapazonā 300 MHz - 300 GHz mēra lauka plūsmas enerģiju (W/m2).

3. Normatīvie akti

Mēs piedāvājam apmeklēt radioamatieru semināru

Seminārā interesents gūst informāciju par to, kas ir radioamatieru dienests, kā noris radioamatieru eksāmens, kā arī tiek demonstrēts, kā notiek radioamatiera praktiskais darbs ēterā. Dalībniekiem ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas, kārtojot radioamatieru eksāmenu testa režīmā. Seminārs norit valsts valodā. Ilgums - apmēram 3 stundas. Noslēgumā dalībnieki saņem apliecības par semināra noklausīšanos.

Kādu informāciju iespējams iegūt seminārā?

  •  Kas ir Radioamatieru dienests?
  •  Kāda ir radioamatieru dienesta mijiedarbība ar citiem radiosakaru dienestiem?
  •  Kā noris radioamatieru eksāmens?
  •  Kādas ir radioamatieru apliecības?
  •  Kā darbināt savu radiostaciju?
  •  Kādas datorprogrammas izmanto radioamatieru sakaros?

Papildu informācija pa tālr. 67332724 vai 67333034, vai arī rakstot uz vases@vases.lv

Nākamā semināra norises laiks un vieta: 24. novembrī VAS „Elektroniskie sakari”, Eksporta ielā 5, Rīgā.

Semināra dalības maksa* 35 euro (t.sk. PVN).

* maksa veicama ar pārskaitījumu, pirms semināra jāuzrāda maksājuma apliecinošs dokuments!

VAS ES REKVIZĪTI:

Reģistrācijas Nr. 40003021907

Juridiskā/biroja adrese: Eksporta iela 5, Rīga, LV-1010
Tālrunis: 67333034
Mobilais tālrunis: 26320800, 26406612
Fakss: 67821275
E-pasts: vases@vases.lv

Norēķinu konti:

AS "Citadele banka", kods: PARXLV22
Konta Nr. LV14PARX0000231601015

"Luminor Bank" AS, kods: RIKOLV2X
Konta Nr. LV38RIKO0002010027504

"Swedbank" AS, kods: HABALV22
Konta Nr. LV76HABA000140J045890

Maksājuma mērķis: Seminārs radioamatieriem

Sadarbības institūcijas